Dienas ziņas

Zāles pirms pārdošanas būs jāpārbauda

Dienas ziņas

Ādažos meklē siltuma zudumus

Saeimā aizvadītas ārpolitikas debates

Opozīcija kritizē tradicionālo ārlietu ministra ārpolitikas ziņojumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ("Jaunā Vienotība") ikgadējais ziņojums par ārpolitiku Saeimā ceturtdien izpelnījās opozīcijas kritiku, kuras pārstāvji norādīja, ka tajā daudz uzsvērtā transatlantiskā partnerība mūsdienu realitātē nestrādā. Savukārt pozīcijas deputāti ziņojumam veltīja atzinīgus vārdus, sakot, ka jāturpina iesāktais darbs pie Latvijas drošības stiprināšanas un finanšu sistēmas attīrīšanas.

Negatīvu viedokli par ārlietu ministra ziņojumu pauda arī "Saskaņas" deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka viņš dokumentu varētu tulkot kā "dusmas, naids un bailes". "Daudz runājat par stratēģisko partnerību starp ASV un NATO. Partnerība ir tāda, ka ASV administrācija jūs neinformē, pirms publiski paziņo, ka Latvijas finanšu sektors ir problēma. Rezultātā Latvijas finanšu pakalpojumu sektors ir praktiski iznīcināts. NATO partnerība acīmredzot nozīmē divreiz dārgākas tehnikas pirkšanu no valsts, kas nav alianses dalībniece. Kopš 2011. gada, kad esat amatā, runājat par Latvijas interešu aizstāvēšanu ES, bet realitātē tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem kā bija zemi, tā arī tādi ir palikuši," klāstīja Dombrovskis.

Atbildot uz deputāta iebildumiem, Rinkēvičs viņam ieteica beigt mocīties Latvijā, doties uz Briseli un "savas patiesības sludināt tur". 

No "Saskaņas" ievēlētā, pie frakcijām nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņenko vērsa uzmanību uz to, ka ministra ziņojumā kā prioritārs virziens ir norādīta diaspora, taču tai šogad nav piešķirts finansējums. Stepaņenko vaicāja, vai tādējādi finansējuma trūkuma dēļ tiks pārtraukta latviešu valodas stundu nodrošināšana diasporai. Ārlietu ministrs Rinkēvičs deputātei atgādināja, ka joprojām nav pieņemts šā gada budžets un ka iepriekš diasporas finansējums visu laiku ticis palielināts. Šā gada budžetā diasporai tiek prasīti 3,4 miljoni eiro, sacīja Rinkēvičs.

Tikmēr politiskās partijas "KPV LV" pārstāvis Aldis Gobzems pauda, ka ārlietu ministrs nekad nav saskāries ar privāto sektoru un tādēļ tajā nav ekonomiskās sadaļas. Tomēr viens no galvenajiem ārlietu politikas uzdevumiem ir palīdzēšana Latvijas ekonomikai, teica Gobzems. "Ārvalstu investoru ieguldījumi uzņēmumu pamatkapitālā trīs gadu laikā ir sarukuši par pusmiljardu eiro. ĀM nav jānodarbojas ar salonu lauvu cienīgiem braucieniem uz Fidži par 80 tūkstošiem eiro. Mums nav ārpolitikas, mums ir imitācija par to," stāstīja Gobzems.

Ministrs tikmēr sacīja - paziņojumus par stāstiem, ka pie investīciju krituma vainīga ir Ārlietu ministrija noklausījies ar lielu interesi. "To atskaņoja kāds no advokatūras izslēgts deputāts, kura morālā stāja ir stipri apšaubāma. Es gribētu teikt tā: "Gobzema kungs, investīcijas šeit nenāk nevis tāpēc, ka ministrija kaut ko nav izdarījusi, bet gan tāpēc, ka maksātnespējas administratori, tādi kā jūs, un visa sistēma, ir radījusi tādu klimatu, ka gan iepriekšējā valdība un tās tieslietu ministrs, gan arī šī valdība daudz strādā, lai tiktu galā ar metastāzēm."," teica Rinkēvičs.

Pozīcijas pārstāvji tikmēr ziņojumam veltīja atzinīgus vārdus. "Attīstībai/Par!" deputāte Marija Golubeva uzsvēra, ka tajā tiek labi raksturotas Latvijas ārpolitikas pragmatiskās prioritātes un tās vērtības, kuras nepieciešams pastāvīgi uzturēt Eiropas Savienības (ES) dienaskārtībā. Tās apdraud ne tikai atsevišķu valstu agresīvā rīcība, bet arī dažādi populisti un autokrāti. "Tāpēc Latvijai kopā ar ES un demokrātisko valstu līderiem jāsargā vērtību Eiropa. Eiropas Parlamenta vēlēšanās saasināsies divi redzējumi - viens ir vienota Eiropa un vienošanās balstīta pasaules daudzpusīgā kārtība, bet otrs - noslēgta, nacionālistiska interešu Eiropa, kas piedalās pasaules lielvaru divpusējos darījumos," teica Golubeva. Deputāte arī atzina, ka ir jāieklausās daudzu cilvēku bažās par sociālo nevienlīdzību, taču nav jākļūst par šo bažu ķīlniekiem.

"Jaunās Vienotības" deputāts Ainārs Latkovskis uzsvēra, ka pasaulē norisinās ievērojamas ģeopolitiskas pārmaiņas un ļoti nozīmīga ir Latvijas drošības stiprināšana. "Lai arī no Krievijas tiešu draudu nav, nevar noliegt, ka Maskavai, ignorējot starptautisko kārtību, attiecības pasliktinās. Nevar garantēt, ka Kremlī nerodas vēlme atgūt kontroli pār PSRS okupētajām teritorijām. Mēs esam viena no nedaudzajām NATO dalībvalstīm, kura aizsardzībai tērē 2% no IKP. Liels diplomātiskais panākums ir NATO paplašinātās kaujas grupas klātbūtne Latvijā," sacīja Latkovskis. Deputāts arī uzsvēra, ka ilgtermiņā ar to varētu nepietikt un Latvijai ir jāpalielina diplomātiskie centieni panākt pastāvīga NATO kontingenta izvietošanu Latvijā.

Bijušais premjers un tagadējais Saeimas deputāts Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) savukārt pauda viedokli, ka Latvijai ir jābeidz sevi noniecināt, jo mūsu valsts vajadzības gadījumā spēj ātri mobilizēties, piemēram, finanšu sektora sakārtošanā un informatīvajā drošībā. "Ārpolitikas mērķis ir celt Latvijas iedzīvotāju labklājību. Situācija Latvijā nav spīdoša. Izdevumi pētniecībai ir zemākie visā ES," teica Kučinskis. Savukārt Jaunās konservatīvās partijas deputāte Linda Ozola akcentēja, ka Eiropas valstu sašķeltība var izvērsties par draudu starptautiskajai kārtībai. Cilvēkus satrauc sociālais taisnīgums un nacionālās identitātes saglabāšana. Tā ignorēšana var novest pie tālākas sabiedrības šķelšanas un cilvēku attālināšanās no Eiropas, norādīja Ozola.

Savukārt Nacionālās apvienības (NA) valdes loceklis Edvīns Šnore kritizēja Ārlietu ministrijas (ĀM) nostāju migrācijas jautājumā un atsaucās uz Eirobarametra datiem, kuri apliecinot, ka eiropiešus uztrauc migrācija. Savukārt ĀM no šāda viedokļa cenšoties distancēties un slēpt starptautiskajā arēnā, uzskata Šnore.

"2015. gadā bija asas diskusijas, kāda nostāja būtu jāpieņem, lemjot par migrantu pārdali. NA balsoja pret, jo bija skaidrs, ka migranti negribēs dzīvot Austrumeiropā. Ministrs teica, ka [migrantu uzņemšana] ir jāatbalsta, jo NATO var pārstāt sargāt mūsu valsti. Ārlietu ministra ziņojumā rakstīts, ka Latvija grib būt ārlietu kodolā. Pirms četriem gadiem Latvija neatrada drosmi pateikt, ka Brisele kļūdās. Palīdzējām uzspiest migrantus valstīm, kuras tam pretojās," teica Šnore.

Kritiskus vārdus deputāts arī veltīja ANO Migrācijas paktam, sakot, ka pretēji Saeimas lēmumam Latvijas pārstāvis balsojumā atturējās, nevis balsoja pret. "Skepse nav radusies tukšā vietā. Neviens vien šajā zālē atceras, ka 1988. gadā lielākā demonstrācija bija pret migrāciju. Cilvēki protestēja pret migrantu ievešanu metro būvniecībai. Pamatnācijas stāvoklis bija dramatisks - 52% latviešu savā valstī. Tagad šis īpatsvars ir 62%, bet ne tāds, kāds pirms okupācijas. Ir valstis, kur politkorektums nomācis veselo saprātu," teica Šnore.

Ārlietu ministrs uz šiem pārmetumiem atbildēja, ka ES un NATO gaiteņos joprojām turpinās diskusijas par abu organizāciju mijiedarbību. Ja Latvija nebūtu uzņēmusi bēgļus, kas zina, vai Varšavas samitā būtu izdevies veicināt labu izpratni par Latvijas drošības situāciju, pieļāva Rinkēvičs. "Itāļu karavīri šeit varbūt nebūtu," teica ministrs. Tāpat Rinkēvičs ieteica pārtraukt izplatīt melus saistībā ar ANO Migrācijas paktu, uzsverot, ka tas nav juridiski saistošs. "Tas ir skaidri pateikts. Latvija izpildīja Saeimas lēmumu. Latvijas pārstāvis nebija Marakešas konferencē [kur notika balsojums par paktu], skaidrojot, ka Saeima lēmusi par nepievienošanos paktam. Tās ir bailes un politiskā kapitāla veicināšana," uzsvēra Rinkēvičs.

KONTEKSTS:

Gada sākumā Saeimā, pieskaņojoties Latvijas de iure atzīšanas datumam, norisinās tradicionālās ārpolitikas debates, kurās deputātiem par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos ziņo ārlietu ministrs. Saeimas kārtības rullis noteic, ka ārlietu ministram ne vēlāk kā 16. janvārī Saeimā jāiesniedz ar Ministru prezidentu saskaņots ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā. Šajā ziņojumā jāietver arī informācija par darbību Eiropas Savienības jautājumos.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti