Operatīvo dienestu darbu apgrūtina pavirši novietoti auto māju pagalmos

Lai iespējami ātri nokļūtu pie nelaimē nonākušajiem, operatīvajam transportam ar sirēnām un gaismas signālu vien nepietiek. Liela loma ir sabiedrības izpratnei par šo dienestu darba nozīmi un spējai tam palīdzēt notikuma vietā nonākt iespējami ātri. Liels klupšanas akmens šeit ir daudzdzīvokļu māju pagalmi. Tajos novietotie spēkrati bieži vien traucē mediķiem, policistiem un ar krietni lielākām automašīnām braucošajiem ugunsdzēsējiem iespējami ātri nokļūt nelaimes gadījuma vietā.

Operatīvo dienestu darbu apgrūtina pavirši novietoti auto māju pagalmosKristaps Feldmanis

    Operatīvajiem dienestiem piekļūt daudzdzīvokļu ēku pagalmos nereti ir sarežģīti, jo tur dzīvojošie savus automobiļus novietojuši tā, ka operatīvajam transportam nav iespējams izbraukt šajās vietās.

    Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) operatīvā vadības centra vadītāja Raita Krišjāne stāsta, ka nereti NMPD busiņi tiek nolikti ceļā, jo ir bloķēta piekļuve pie kāpņu telpas. "Pie ieejas nemaz nevar piebraukt, jo varbūt tur jau ir kāds auto priekšā. Un tad NMPD mašīnas apstājas tur, kur ir iespējas. Pēc iespējas tuvāk attiecīgajām ieejas durvīm, lai brigāde pēc iespējas ātrāk ar savu aprīkojumu var izkāpt un doties uz konkrēto dzīvokli. Konfliktsituācijas mums rodas, kad pilnā sastāvā brigāde dodas uz izsaukumu. Tas ir, kad arī autovadītājs dodas līdzi," tā Krišjāne.

    Krišjānes pieminētās konfliktsituācijas rodas, jo nereti šādos gadījumos iedzīvotāji sūdzas par pašu dienestu, ka tas automašīnu novietojis neatbilstoši. Dienestā gan skaidro – tādas situācijas nebūtu, ja cilvēki atvēlētu vietu operatīvajam transportam. Ievērojami lielākas automašīnas ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta rīcībā. Šis dienests ar daudzdzīvokļu namu īpašnieku nevērīgi novietoto auto radītajām neērtībām īpaši daudz saskaroties tieši pēdējā laikā. Tādos gadījumos uz vietas jāskatās, kādi ir apstākļi un kā situāciju risināt.

    Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas Reģionālās pārvaldes priekšnieka vietnieks Uģis Vējš atzīst, ka dienestu darbiniekiem ir pat nācies pārvietot šādus transportlīdzekļus. "Pa zālāju var piebraukt. Citā vietā var izsaukt citu tehniku, kas var tikt klāt šai vietai. Ir bijuši gadījumi, kad šis transportlīdzeklis ir pārvietots. Ja tas ir jādara, tad to cenšamies darīt ļoti saudzīgi – ar rokām cenšamies pārbīdīt to. Protams, ir bijuši gadījumi, kad nav iespējams ne vienā, ne otrā veidā tikt klāt. Tad ir bijis, ka aprīkojumu nes ar rokām ugunsdzēsēji līdz šai notikuma vietai. Katru reizi meklējam citādākus risinājumus. Ir jāsaprot, ka šo jautājumu nevar zibenīgi atrisināt, ja kādam ir nolikts transportlīdzeklis un mēs iebraukt nevaram," skaidro Vējš.

    Vējš stāsta, ka automašīnu, kuras traucējušas operatīvā transporta kustībai, logos tiek novietotas atgādinājuma zīmītes, kurās rakstīts, ka "šoreiz braucam pie jūsu kaimiņiem, bet rīt mēs varam braukt pie jums un neaizbraukt." Gan mediķi, gan ugunsdzēsēji par šādiem transportlīdzekļiem ziņo pašvaldības policijai. Policijā skaidro, ka šogad transportlīdzekļu, kuri atstāti, nenodrošinot likumā noteiktos trīs metrus līdz pretējai brauktuves malai, īpašniekiem sastādīti jau teju 1700 protokoli.

    Tomēr pašiem policistiem darba ikdienu šādi transportlīdzekļi tik izteikti kā kolēģiem citos operatīvajos dienestos neietekmē. "Mums bieži vien nav tik vitāli svarīgi novietot automašīnas pretī pārkāpēja namdurvīm. Turklāt mums pārsvarā ir vieglie mikroautobusi, kas nozīmē, ka tie nav tik plati un neaizņem tik daudz vietas," norāda Rīgas Pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis. Tomēr ikvienam iedzīvotājam būtu jāatceras, ka operatīvā dienesta uzdevums ir palīdzēt, un, bloķējot piekļuvi pagalmiem, to izdarīt ir krietni grūtāk.

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti