Operas un «Tvnet» strīdu par viedokļrakstu nodod jaunai izskatīšanai

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments trešdien, 10.jūlijā, atcēla Rīgas apgabaltiesas 2017. gada 24.janvāra spriedumu, ar kuru daļēji apmierināta prasība un no SIA "Tvnet" par labu prasītājai – valsts SIA "Latvijas Nacionālā opera un balets" (LNOB) – piedzīta 50 000 eiro kompensācija saistībā ar "Tvnet" publicētu viedokļrakstu par telpu izīrēšanu Krievijas mākslinieka privāta pasākuma rīkošanai 2014 .gada 29. jūlijā. Lieta nodota jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.

Augstākās tiesas preses sekretāre Baiba Kataja informē, ka Senāts spriedumā analizē Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumus un Senāta praksi, un atzīst, ka Rīgas apgabaltiesa, izskatot lietu, nav ņēmusi vērā vairākus aspektus.

Senāts norāda, ka apelācijas instances tiesas secinājumi par to, ka publicētajā rakstā ir pārkāptas pieļaujamās kritikas robežas, paužot pārmērīgi rupju viedokli, ir izdarīts bez pietiekama pamatojuma,

jo tiesa nav pareizi iztulkojusi un piemērojusi materiālo tiesību normas, nav ņēmusi vērā judikatūru un nav devusi pienācīgu vērtējumu argumentiem, apstākļiem un pierādījumiem lietā.

Atbildība iestājas arī par nepamatota, rupja un klaji aizskaroša viedokļa paušanu bez jebkādas faktiskas bāzes. Senāts piekrīt "Tvnet" kasācijas sūdzības argumentam, ka spriedumā nav atklāts, kuri tieši no apstrīdētajā fragmentā lietotajiem vārdiem vai frāzēm attiecībā pret katru no prasītājiem ir uzskatāmi par rupjiem un nesamērīgi aizskarošiem bez pietiekamas faktiskās bāzes: kuri attiecībā pret LNOB un kuri – pret fiziskajām personām.

Tāpat Senāts norāda, ka ir svarīgi nošķirt, vai publikācijā izteiktie aizskarošie apgalvojumi vai salīdzinājumi attiecas uz personas privāto vai ģimenes dzīvi vai arī uz tās profesionālo darbību. Un būtiski kritēriji, izvērtējot pieļaujamās kritikas robežas, ir publikācijas mērķis un iemesli, kādēļ izvēlēti aizskaroši izteikumi. Apgabaltiesa nav pienācīgi izvērtējusi, vai raksta pamatmērķis bija vērst sabiedrības uzmanību uz valsts kapitālsabiedrības valdes locekļu rīcību ar sabiedrībai būtisku kultūras un mākslas objektu, vai arī personiski aizvainot prasītājus.

Tāpat tiesa nav vērtējusi, vai attiecīgā publikācija deva ieguldījumu publiskajās diskusijās par notikumiem, kas sabiedrībā radīja satraukumu.

Turklāt Senāts norāda, ka publikācijas mērķis un faktiskā bāze rakstā lietoto izteicienu izvēlei pārbaudāmi, novērtējot visu rakstu kopumā, nevis tikai prasības pieteikumā norādītās trīs rindkopas vai atsevišķas to frāzes.

Jāņem vērā arī publikācijas žanrs un rakstā lietotie mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi, atzīmē AT.

Senāts spriedumā piekrīt kasācijas sūdzības argumentam, ka apgabaltiesa nepareizi noteikusi LNOB valdes locekļu kritikas robežas. Senāts atzīst, ka publiskas personas statuss ir attiecināms uz plašāku personu loku nekā tikai politiķi. Minētais izriet arī no ECT praksē nostiprinātajām atziņām attiecībā uz pieļaujamajām kritikas robežām pret publiskām personām, kuras apelācijas instances tiesa nav ņēmusi vērā.

"Konkrētajā lietā nav runas par jebkuru ierēdni, bet gan par LNOB valdes locekļiem, proti, tādā valsts kapitālsabiedrībā, kurai, kā apgabaltiesa secinājusi un kas nav apstrīdēts kasācijas sūdzībā, ir īpašs statuss valsts kultūras jomā. 

Šādu amatpersonu rīcība, kas saistīta ar sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem, ir pakļauta sabiedrības un žurnālistu ciešai uzraudzībai, un šīm amatpersonām ir jāpieņem lielāka kritika nekā vidusmēra iedzīvotājiem

un jābūt ar lielāku tolerances pakāpi," secina Senāts.

Senāts spriedumā vērš uzmanību uz kritērijiem, nosakot nemantiskā kaitējuma apmēru par goda un cieņas (juridiskajai personai – reputācijas)  aizskārumu, tostarp uz nepieciešamību vērtēt aizskarto tiesību un interešu nozīmīgumu, kaitējuma raksturu, smagumu un sekas.

"Gadījumā, ja tiesa konstatē nemantiskā kaitējuma esību, noteiktā kompensācija nedrīkst būt nesamērīga, un tai ir jānodrošina līdzsvars starp vārda brīvību un goda un cieņas aizsardzību. Proti, jāgūst pārliecība, ka konkrētajā gadījumā noteiktās kompensācijas radītais efekts nav tāds, ka tas pilnībā liegtu tiesības uz vārda brīvību un atturētu atbildētāju izteikties par sabiedrībai būtiskiem jautājumiem. Piespriestajai summai ir jāizpilda trīs galvenās funkcijas – taisnīguma, prevencijas un samierināšanas funkciju," norāda AT.

KONTEKSTS:

Rīgas apgabaltiesa 2017. gada 24.janvārī apelācijas instancē daļēji apmierināja LNOB prasību pret portālu "Tvnet" saistībā ar viedokļrakstu par telpu izīrēšanu Krievijas mākslinieka Igora Krutoja privāta pasākuma rīkošanai 2014. gada 29. jūlijā. Tiesa uzlika par pienākumu "Tvnet" publicēt atvainošanos par LNOB un šīs iestādes amatpersonu - Zigmara Liepiņa, Ineses Eglītes un Dainas Markovas - goda un cieņas aizskaršanu un par labu LNOB piedzina 50 000 eiro.

Salīdzinot ar pirmās instances spriedumu, kas izpelnījās asu mediju profesionāļu kritiku par vārda brīvības apdraudēšanu, apgabaltiesa piedzinusi mazāku summu. Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2016. gadā lēma no "Tvnet" piedzīt 129 873 eiro.

Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) Rīgas apgabaltiesas apelācijas instances spriedumu vērtēja kā nesamērīgu. LŽA norādīja, ka asociācijas biedru pieredze liecina - tiesnešiem Latvijas tiesās nav laikmetam atbilstošas izpratnes par mediju tiesībām un pienākumiem. Strīdi, kuros iesaistīti preses pārstāvji, tiek izskatīti kā strīdi starp civilpersonām, kas risina savus privātos jautājumus, ignorējot mediju uzdevumus un tiesības.

 

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti