Onkoloģijas ārstēšanā Latvijā galvenā problēma ir medicīnas darbinieku trūkums. “Redzam – diagnostikā ir daudz jaunas tehnoloģijas, mēs tās varam ļoti plaši izmantot, bet trūkt cilvēkresursu. Trūkst ārstu-radiologu,” atzina Eglītis. Trūkst aptuvena trešdaļa personāla.
Tomēr problēma ir arī attiecībā uz medikamentu pieejamību un izmeklējumu loku.
Turklāt “zaļai koridors” onkoloģijā nav līdz galam noslīpēts. “Vēl ir ļoti lielas problēmas ar pacientiem, kuriem iespējama slimības reaktivācija, kur izmeklēšana un ārstēšana vajadzīga vēl straujāk. Mums īsti nedarbojas šīs lietas,” sacīja Eglītis. Tāpat esot vajadzīgs onkoloģiskās palīdzības tīklojums.
Eglītis novērojis, ka pie viņa puse onkoloģijas pacientu nonāk caur “zaļo koridoru. “Puse vai nu paši sataustījuši kaut ko, vai ir sūdzības, vai izmeklējumos konstatēts. Tā ka nevar teikt, ka visu nosedz “zaļais koridors”,” sacīja ķirurgs.
Viņaprāt, nav veiksmīga pierakstu sistēma uz "zaļo koridoru".
KONTEKSTS:
"Zaļais koridors" ir sistēma, kurā valsts garantētā konsultācija desmit dienu laikā pienākas ikvienam pirmreizējam vēža pacientam neatkarīgi no slimības lokācijas.
Taču uz problēmām ar "zaļo koridoru" norādīja arī Latvijas Veselības ekonomikas asociācija, jo pacientam ar aizdomām par onkoloģisku saslimšanu tiek nodrošināta pieejamība ātrai diagnozei, taču turpmākajā ārstēšanas procesā parādās daudzi ierobežojumi. Eksperti arī pauž īpašu satraukumu par kvalificētu speciālistu un katastrofālu medicīnas māsu trūkumu, kas atstāj negatīvu iespaidu uz pacientu iespējām saņemt kvalitatīvu un ātru palīdzību cīņā ar vēzi.
