Onkoloģijas «zaļais koridors» pacientus beigās «aizved» uz kopējo rindu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Onkoloģisko slimību koridors tika izveidots, lai pacientiem, kuriem pirmreizēji konstatē šī veida saslimšanas, būtu iespēja bez rindas, paātrinātā kārtībā nokļūt pie nepieciešamajiem speciālistiem un iespējami ātri uzsākt ārstēšanu. Tomēr pacienti nereti ir neizpratnē – pēc sākotnēji operatīvas rīcības tie nonāk kopējā rindā un tāpat kā visi ir spiesti savus izmeklējumus gaidīt mēnešiem ilgi.  

Jeļenai konstatēja krūts vēzi. Sākotnēji viss šķitis labi. Ārsti Jeļenai ātri uzstādījuši diagnozi, caur tā dēvēto „zaļo koridoru” nosūtījuši uz operāciju un ķīmijterapiju. Jeļena par savu slimību nevēlas stāstīt darba kolēģiem un citiem cilvēkiem, tāpēc viņas vārds ir mainīts.

Pēc operācijas un ķīmijterapijas Jeļenai radušās problēmas – slimības uzraudzību zaļais koridors neiekļauj.

“Vēlāk man, protams, regulāri jāiet pie ārstiem, jānodod analīzes, jāiet visādas pārbaudes, un tur gan ir ļoti interesanti, jo tā saucamais „zaļais koridors” darbojas tikai sākuma posmā, kad ir aizdomas par kādu onkoloģisko slimību, bet vēlāk, kad pacients jau ir uzskaitē un kad ir noteikta diagnoze, jāgaida rindas kārtībā,” stāstīja Jeļena.

Onkoloģijas «zaļais koridors» pacientus beigās «aizved» uz kopējo rindu
00:00 / 03:05
Lejuplādēt

“Brīžiem tas notiek diezgan ilgi, jo, pieņemsim – man bija satraukums atkal – nu tur ik pa laikam kaut kas sāp, un jātur roka uz pulsa, lai neielaistu to visu. Un, kad ir kādas aizdomas, var zvanīt un gribēt tur pieteikties pie konkrēta ārsta, un piedāvā vizīti pie ārsta pēc diviem  trijiem mēnešiem. Tas ir ātrākais,” ar savu pieredzi dalījās Jeļena.

Nesen viņai vajadzējis iziet vairākus izmeklējumus, jo Jeļenai bijušas aizdomas par slimības atkārtotu uzliesmojumu, bet tuvākais laiks bijis pieejams pēc četriem mēnešiem.

Nacionālā veselības dienesta ārstniecības pakalpojumu departamenta pārstāve Līga Gaigala skaidroja, ka „zaļais koridors” strādā no brīža, kad ārsts izsaka aizdomas par slimību līdz brīdim, kad tiek uzstādīta diagnoze.

Ilgais gaidīšanas laiks parasti problēmas neradot, jo slimības uzraudzīšanas plāns katram esot jāieplāno savlaicīgi.

“Pēc tam jebkura onkoloģiskā slimība ir hroniski noritoša slimība, kura ir regulāri jāuzrauga, kas ir jāveic ar zināmiem intervāliem, kā ir noteicis ārsts. Visbiežāk šie izmeklējumi ir jāveic jau plānveida kārtībā, un šajā gadījumā uz šiem izmeklējumiem jau var plānot laicīgākus pierakstus,” skaidroja Gaigala.

Bet pacientei ir izoperētā slimība, viņai ir jādodas tālāk to uzraudzīt, viņa ir virzīta ātrāk pa „zaļo koridoru”, lai izvairītos no slimības progresa, un beigās, kad ir jāuzmana un jāseko līdzi, tad ir jāgaida.

“Bet šie uzraudzības intervāli parasti ir ne biežāk kā reizi trīs mēnešos un šādos intervālos caurmērā veselības aprūpes pakalpojumus ir iespējams saņemt. Respektīvi pēc konsultācijas var veikt pierakstus uz nākamajiem izmeklējumiem,” sacīja Gaigala.

„Zaļā koridora” ideja ir skaidra – pacientus, kuriem diagnosticēta onkoloģiska saslimšana, iespējami ātri virza uz procedūrām, lai problēmu atrisinātu, pirms slimība progresē.

Tomēr tālākā veselības uzraudzīšana ir atkarīga no gaidīšanas laika, lai tiktu pie speciālista, un šeit svarīgi, lai, pateicoties ātrai reaģēšanai, saglabātā cilvēka dzīvība netiktu zaudēta garās rindās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti