Neatkarības laukumā blakus Saeimas namam ceturtdien bija redzams simbolisks objekts – akrobāts, kas attēlo vēža pacientu. Viņš balansē, nezinot, vai kritīs, bet, ja kritīs, nezina, vai spēs piecelties. Ar šādu uzvedumu Latvijas onkoloģijas slimnieku atbalsta organizācijas ceturtdien pirms sēdes sākuma sagaidīja Saeimas deputātus.
Sajūtas, kas līdzīgas akrobāta priekšnesumam, raksturoja arī vēža paciente Agnese Apse: "Kad tu sāc ārstēties un kad tevi sāk diagnosticēt, būt drošam – tas ir ļoti grūti. Būtībā tu esi ļoti nedrošs, vai tu izārstēsies vai neizārstēsies, vai tev būs valsts kompensējamās zāles, vai tās palīdzēs, vai būs tieši tās zāles, vai man būs jādomā. Kā man ātrāk izmeklējumus dabūt."
Pacientu atbalsta biedrības, aptaujājot vēža pacientus, secinājušas, ka vairums pacientu joprojām saskaras ar efektīvu zāļu trūkumu, ar rindām uz izmeklējumiem un konsultācijām. Joprojām vairāk nekā pusei pacientu trūcis informācijas par slimību un tās ārstēšanas norisi. Vairāk nekā pusei bijusi vāja komunikācija ar ārstu un tikpat daudziem – nepilnvērtīga komunikācija ar ārstniecības iestādi.
Biedrības "Soli priekšā melanomai" pārstāve Sondra Zaļupe sacīja: "Diemžēl laikam nebūs par skaļu teikts, ka ir kritiska situācija, jo mēs arvien saņemam šos stāstus no pacientiem, kuri pazūd, teiksim, sistēmā. Cilvēki mirst, cilvēki aiziet bieži vien nevis tāpēc, ka viņiem ir smagas diagnozes, bet tāpēc, ka viņi nav saņēmuši savlaicīgu ārstēšanos, tāpēc, ka viņi nav saņēmuši atbilstošu ārstēšanos. Tādēļ es teiktu, ka situācija ir diezgan kritiska."
Tāpēc, uzrunājot jaunās Saeimas deputātus, pacientu organizācijas norādīja, ka no jaunā Saeimas sasaukuma gaida finansējuma piešķiršanu valdības apstiprinātajam "onkoplānam". Pacienti lūdz atbalstu ieviest Eiropas mēroga vienotas kvalitātes prasības vēža ārstēšanai Latvijā, kā arī vienotu datu bāzi jeb vēža reģistru.
Apvienības "Onkoalianse" dibinātāja Olga Valciņa norādīja: "Tas, ko mēs gribētu, lai katram eiro, kas no valsts kabatas tiek maksāts par pakalpojumiem, nāk līdzi kvalitātes prasību paka, un pēdējā lieta ir dati – mums ir jāsāk augstā līmenī vākt datus, lai balstītu savus nākotnes plānus. Tās pašas kvalitātes prasības varētu monitorēt."
Pacientu organizācijas arī uzsvēra – par vēža pacientiem visbiežāk runā kā par gadījumiem, cipariem statistikā, bet aiz katra cipara ir cilvēks.
Saeimā veidos vēža pacientu atbalsta grupu
Onkoloģijas pacientu piketu apmeklēja arī daudzi Saeimā jaunievēlētie deputāti. Viņu vidū vairāki ārsti, kuri pieteikušies strādāt vēža pacientu atbalsta grupā Saeimā.
Onkoloģijas pacientu piketu apmeklēja arī daudzi Saeimā jaunievēlētie deputāti. Viņu vidū vairāki ārsti, kuri pieteikušies strādāt vēža pacientu atbalsta grupā Saeimā.
Saeimas deputāts Hosams Abu Meri (“Jaunā Vienotība”) sacīja: “Darīsim visu, ko mēs varam, un saprotam, ka šobrīd ir krīze, ir grūtības ar to budžeta veidošanu, bet mēs darīsim visu, lai vienkārši turpinātu to sākto darbu, kuru jau iepriekšējā Saeimā arī darīju.”
Savukārt parlamentāriete Līga Kozlovska (Zaļo un Zemnieku savienība) pauda: “Par zāļu cenām mums jārunā, ja tikko mēs runājām ar onkoloģiskiem pacientiem, kuriem blakus valstī, piemēram, Lietuvā, šīs inovatīvās zāles ir uz pusi lētākas, ja mums ir 10 000 [eiro], piemēram, uz mēnesi, tur ir 5000 uz mēnesi.”
Onkoloģijas nozares problemātiku topošās valdības kolēģiem gatava norādīt arī ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība), kura iepriekš darbojusies onkoloģijas pacientu atbalsta grupā.
“Svarīgi ir rīkoties pēc iespējas mērķtiecīgi un medikamentiem jābūt pieejamiem nevis kaut kad otrajā līnijā vai trešajā. bet jau vislabākajiem pašā sākumā, lai pēc iespējas ātrāk cilvēki varētu izveseļoties un turpināt pilnvērtīgu dzīvi,” sacīja Indriksone.
Arī topošās valdības veselības ministra amata kandidāta Līga Meņģelsone Latvijas Televīzijai apstiprināja, ka onkoloģijas jautājumus uzskata par vieniem no būtiskākajiem veselības nozarē, kā arī norādīja, ka finanšu iespēju robežās ir jāturpina “onkoplāna” iedzīvināšana.
