Pēc viņa teiktā, Latvija paliatīvās aprūpes jomā ir soli priekšā kaimiņvalstīm Igaunijai un Lietuvai, kas gan pēdējos gados sasniegušas labu līmeni šajā jomā un tuvojas tam, kādam tam vajadzētu būt. Savukārt Latvijā no 2008. gada ekonomiskās krīzes "šī nozare ir diezgan stagnējoša", lai gan bija izstrādāti plāni tās attīstībai. "Notika ļoti švaki tas viss, un tam varētu būt ļoti daudz iemeslu," sacīja LOC pārstāvis.
Viņš norādīja, ka rindas uz paliatīvo aprūpi ir liela problēma visas Latvijas mērogā. Latvijā nav pietiekami daudz speciālistu un atbalsta punktu, kur pacientiem vērsties, lai saņemtu paliatīvo aprūpi.
"Vajadzības pārsniedz jebkuru saprašanu," atzina Sosārs, norādot, ka LOC nespēj apmierināt visas vajadzības onkoloģijā – vēža slimniekiem uz paliatīvo aprūpi rindā jāgaida vismaz pusotru mēnesi. Līdz ar to pacients rindu, lai nokļūtu LOC Paliatīvās aprūpes nodaļā, var sagaidīt un var arī nesagaidīt.
Veselības ministrijas (VM) parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis Latvijas Radio raidījumā norādīja, ka no 1. aprīļa Paliatīvās aprūpes nodaļa atvērta arī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā, kas vēl komplektē nepieciešamo darbinieku štatu, taču no maija slimnīca no Nacionālā veselības dienesta saņems finansējumu par šo pakalpojumu.
Dūrītis uzsvēra: ņemot vērā gultasvietu trūkumu paliatīvās aprūpes sniegšanai lielākajās slimnīcās, VM ļāvusi šo aprūpi sniegt arī reģionu slimnīcās – tur, kur ir gultasvietas hronisko slimību pacientiem. "Tas nav pilnvērtīgs risinājums, bet tomēr tas ir risinājums," sacīja VM pārstāvis, norādot, ka gada beigās tiks vērtēts, kā reģionu slimnīcām gājis ar paliatīvās aprūpes sniegšanu.
Tikmēr Saeimas sociālo lietu komisijas deputāte Evita Zālīte-Grosa (Jaunā konservatīvā partija) atzina, ka, viņasprāt, politikas veidotāji paliatīvo aprūpi nevēlas "izlaist ārpus slimnīcas sienām".
Vairāk būtu jādomā par ambulatoro paliatīvo aprūpi, kam būtu vairāki līmeņi, tostarp rūpes par pacientu uzņemtos ģimenes ārsts, mobila speciālistu brigāde, kur būtu gan medmāsa, gan sociālais darbinieks, gan kapelāns, teica deputāte.
VM parlamentārais sekretārs piekrita, ka uz paliatīvo aprūpi Latvijā jāraugās plašāk – ne tikai uz aprūpi stacionārā jeb medicīnas iestādēs, bet arī ambulatori mājas apstākļos. Pašlaik ambulatorā paliatīvā aprūpe iespējama ģimenes ārsta uzraudzībā. Pašlaik paliatīvajai aprūpei ir kopumā trīs līmeņi, tostarp ir iespēja saņemt aprūpi mājās un slimnīcā, kur nonāk sarežģītākie pacienti, piebilda LOC pārstāvis.
Viņš gan atzina, ka pēdējos pāris gados LOC Paliatīvās aprūpes nodaļai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests rada pacientu pieplūdumu, kas "nobremzē visu rindu" uz paliatīvo aprūpi.
VM parlamentārais sekretārs atzina, ka ik gadu veselības aprūpei papildu nepieciešami līdz 50 miljoni eiro gadā un šis finansējums budžetā būtu jārod. Tikmēr Zālīte-Grosa uzsvēra, ka būtu nepieciešams samazināt prasības, lai privātie būtu ieinteresēti sniegt paliatīvās aprūpes pakalpojumus. Dūrītis gan izteica šaubas par privāto interesi sniegt paliatīvās aprūpes pakalpojumus. Viņaprāt, privātie vairāk ir ieinteresēti sniegt pakalpojumus, kas nav pārāk sarežģīti.
Jautāta, kad varētu sagaidīt kādus uzlabojumus paliatīvajā aprūpē, Saeimas deputāte Zālīte-Grosa atzina, ka jau šogad vēlētos vismaz vienu palaistu pilotprojektu paliatīvas aprūpes attīstībai ārpus slimnīcām. Tā īstenošanā vajadzētu iesaistīt arī pašvaldības – tām vajadzētu darboties kopā ar VM.
