Latvijā šobrīd ir vismaz 77 tūkstoši onkoloģijas pacientu. Diemžēl katru gadu Onkoloģijas centrā reģistrējas vismaz 11 000 jaunu vēža slimnieku. Lai palīdzētu cīņā ar sērgu, mediķi izmanto trīs pamatmetodes – ķirurģisku ārstēšanu, ķīmijas terapiju un staru terapiju. Visbiežāk cīņā ar slimību izmanto dažādas kombinācijas. Vismaz 60% pacientu nozīmē ķīmijas un staru terapiju.
“Katram pacientam tas atkarīgs no diagnozes, no audzēja stadijas, izplatības, tāpēc, ka vienā stadijā pacientam staru terapija ir jāsāk uzreiz, citam pacientam ārstēšanās jāuzsāk pēc pusgada. Ja tā ir pirmā, otrā stadija, tad izārstēšanās var sasniegt līdz 90 – 100%, ja tas ir novēlotā stadijā, tad rādītāji ir sliktāki,” stāstīja Onkoloģijas centra Terapeitiskās radioloģijas un medicīnas fizikas klīnikas vadītājs Arturs Šorubalko.
Pērn, pateicoties valsts atbalstam, Austrumu slimnīca iegādājās trīs jaunus lineāros paātrinātājus, ieguldot 6,1 miljonu eiro. Toreiz mediķi lepojās, ka viņu rokās ir pasaules līmeņa ierocis cīņai ar vēzi. Taču pacientu ir tik daudz, ka patlaban staru terapiju veic ar pieciem aparātiem, izmantojot arī vecos. Viens no tiem ir 10 gadu vecs, otrs – nokalpojis jau 15 gadus.
“Tā ir ļoti vienkārša matemātika - divos vecos kabinetos apstarojas kopā aptuveni 100 cilvēki. Ja mēs nestrādājam ar tām iekārtām, šie cilvēki būs jāieliek vienkārši rindā, un tad ilgāk būs jāgaida staru terapija, un tad mēs nevarēsim arī ievērot ārstēšanās vadlīnijas,” skaidroja Šorubalko.
Staru terapiju ik dienu saņem vairāk nekā 200 pacientu. Lai nodrošinātu pieprasījumu, visas piecas iekārtas strādā no pulksten 6 rītā līdz pat vēlam vakaram.
Tomēr septembrī viens no vecajiem aparātiem salūza, un vismaz 46 cilvēkiem mediķi bija spiesti pakalpojumu atteikt.
Trīs dienas iekārta nestrādāja, bija sabojājusies detaļa, kura kontrolē apstarošanas lauku un formu, tāpēc nevarēja pareizi apstarot pacientu.
Tieši staru precizitāte ir svarīga vēža šūnu iznīdēšanā. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc mediķi neriskēja pieņemt pacientus. Daļu paspējuši apzvanīt, daži piedzīvojuši vilšanos, atnākot uz procedūru.
“Pašu apstarošanas procesu tas neietekmē, staru terapijas rezultātu neietekmē, efektivitāti neietekmē, protams, tas pacientam sagādā neērtības, tāpēc ka pacients par savu veselības stāvokli pārdzīvo,” atzina Šorubalko.
Veselības ministrijā skaidroja, ka nav nekādu ierobežojumu, kas liegtu slimnīcām izmantot iekārtas, kuras ir vecākas, piemēram, par desmit gadiem. Arī gadījumos, ja valsts medicīnas iestādi nodrošinājusi ar jaudīgu un mūsdienīgu tehniku.
“Ārstniecības iestādes, protams, cenšas informēt cilvēkus, nesatraukt. [..] Ja iekārta pēkšņi ir izgājusi no ierindas, vienmēr būs cilvēki, kas jau ir atbraukuši uz slimnīcu, kuriem var nākties pakalpojumu tajā dienā atteikt un nesaņemt, bet tāpēc mēs cenšamies no savas puses, lai iekārtas būtu atbilstošā stāvoklī un pakalpojums tiktu nodrošināts,” norādīja Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.
Austrumu slimnīcas Onkoloģijas centrā ārstējas 85 procenti no visiem Latvijā esošajiem vēža pacientiem. Šogad arī Paula Stradiņa slimnīcai beidzot iegādāts jauns lineārais paātrinātājs, arī tur iekārta regulāri lūza un pacienti nereti nesaņēma tik nepieciešamo ārstēšanu. Staru terapija tiek nodrošināta arī Daugavpils un Liepājas slimnīcās.
Pagaidām Veselības ministrija neplāno iegādāties vēl jaunas iekārtas staru terapijas nodrošināšanai, lai arī ir skaidrs, ka onkoloģijas pacientu Latvijā ir ārkārtīgi daudz, un lai veseļošanās plāns tiktu izpildīts, mūsdienīgu lineāro paātrinātāju valstī ir par maz.
