Rožukalne vēl pirms Krievijas sāktā kara Ukrainā ievēroja mērķtiecīgu vēlmi diskreditēt sabiedriskos medijus un apšaubīt to pastāvēšanas nepieciešamību, kā arī profesionalitāti. Turklāt sabiedriskajiem medijiem veltītajā kritikā viņa saskata arī uzbrukumu medijiem.
“Tās stratēģijas ir ļoti līdzīgas tām, pret kurām mēs cīnāmies.(..) Faktiski demokrātiskās institūcijas tiek dažādos veidos diskreditētas. Otra stratēģija – tiek izvilkti noteikti cilvēki, kas strādā vai nu šajās institūcijās, vai sabiedrisko mediju žurnālisti. Viņi tiek zīmogoti, vajāti. Tiek savākts neliels atbalstītāju pulciņš, kurš tiek uzkūdīts noteiktiem cilvēkiem,” skaidroja Rožukalne.
Lasi arī Andas Rožukalnes rakstu par mediju darbu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā
Turklāt publiskie pazemojumi ļoti reti esot saistīti ar profesionālo darbību. “Iejaucas privātumā, diskriminē pēc etniskās piederības, dzimuma. Žurnālisti šajos uzbrukumos tiek dehumanizēti,” zināja teikt eksperte.
Šādas tendences ir bīstamas un to mērķis ir apklusināt, piebilda Rožukalne.
Viņa arī norādīja, ka šādos uzbrukumos ieguldīti resursi. Tas savukārt liek domāt par mērķtiecīgi organizētām darbībām, lai diskreditētu sabiedriskos medijus. Ombude aiz šādiem uzbrukumiem saskata “vietējos spēlētājus”.
Rožukalne arī atklāja, ka, stājoties sabiedrisko mediju ombudes amatā, ir saņēmusi “draudzīgus brīdinājumus” un vēstules ar draudiem.
