Kurzemes zvejniekciema pļavā olu krāsošanas darbnīcās ap garajiem galdiem bērni salipuši kā bites ap medu – katrs savu marlē iesaiņoto olu var siet zara makšķerē un mērkt lielā katlā virs ugunskura.Var, protams, arī ripināt olas vai laist koka vilciņus.
Vilciņu laidējs Kurzemes zemnieka sētā ir leģendārais seno spēļu meistars Aldonis Baldiņš. Te var izmēģināt arī žvidzekli, krupja ķeršanu, stīpu sišanu un tarkšķi.
„Kā jūs domājat, kāpēc tarkšķim kāts no bērza koka? Tāpēc, ka izsūtījumā, Omskas apgabalā, cita koka apkārtnē nebija. Stepes rajonā tikai tādi kropli bērziņi auga. Mēs paši šādus taisījām – MTSā (mašīnu un traktoru stacijā - red.) dabūjām zobratus, uznaglojām bleķa spaiņa gabalu virsū, un kādi pieci, seši puikas pa sādžas ielu skrējām. Neviens mocis blakus nestāvēja!” atminas sirmais vīrs.
Lūkot latviešu Lieldienu tradīcijas uz muzeju atbraukuši arī daudz ārzemnieku. Berlīniete Anete ar dēlu Baltijas valstīs ir pirmoreiz:
„Mums abiem te ļoti patīk. Šādas vēsturiskas lietas bieži nevar redzēt. Esam bijuši Rīgā četras dienas, un mums ieteica atbraukt uz Brīvdabas muzeju, lai iepazītu latviešu Lieldienu tradīcijas. Es nezināju, ka olas var krāsot arī sīpolu mizās! Mēs tās kādreiz apgleznojām ar otiņu un akvareļiem, bet sen neesam to darījuši.”
Bet neiztrūkstošajā mājražotāju un amatnieku tirdziņā ikviens centies pielāgoties Lieldienām, kā prazdams: olu dzeltenuma dzintara gredzeni, Lieldienu piparkūkas, pavasara ābolu siers, svaiga maize un pat Lieldienu karstie dzērieni. Svētkus Brīvdabas muzejā turpinās svinēt arī pirmdien, Otrajās Lieldienās.
