"2019. gada septembrī es sāku sajust nogurumu," stāsta Anda Kivliša, kura sākotnēji nogurumu saistīja ar pārstrādāšanos darbā – pirmsskolas izglītības iestādē. Taču, laikam ejot, nogurumam pievienojās straujš svara kritums un galu galā tika atklāts īstais iemesls – olnīcu audzējs ceturtajā stadijā.
Tālāk jau ķīmijterapija, operācija, atkal ķīmijterapija. Un tas viss devis rezultātu – izmeklējumi vairs vēža šūnas neuzrāda. Anda nedrīkst zaudēt modrību, tādēļ ārsti izrakstījuši vairākus medikamentus, tostarp "Olaparibum". Tas Andai esot jālieto, lai ievērojami mazinātu audzēja atgriešanās iespēju. Taču valsts atbalstu iegūt šajā gadījumā ir grūti – šo medikamentu Andai palīdzētu iegūt slimības progresijas gadījumā, taču situācijā, kad medikaments ir nepieciešams, lai slimība neatgrieztos – nē.
"Tas, manuprāt, ir pilnīgs absurds. Tas nozīmē, ka man ir jāsēž un jāgaida, un tad jāskatās, vai man šī slimība atgriežas vai ne, un tad, ja tā atgriežas, tad man tās zāles piešķirs.
Dotajā brīdī, pateicoties cilvēkiem, kas man ziedo "ziedot.lv", man ir šī iespēja zāles jau sākt lietot, bet tā nauda ir 56 672 eiro gadā," stāstīja Anda.
Šobrīd ar to līdzcilvēku atbalstu, kuriem Anda ir ļoti pateicīga, ir saziedota nepieciešamā summa, lai iegādātos zāles līdz gadu mijai.
Jautāta, kā radusies situācija, ka valsts atbalsts pieejams, vien slimībai progresējot, bet ne, lai izvairītos no tās atgriešanās, Veselības ministrijas pārstāve Sintija Gulbe skaidroja – tas saistāms ar nepietiekamu finansējumu nozarei.
"Aizvadītajā un arī šajā gadā kompensējamo zāļu sarakstā jauni medikamenti tiek iekļauti tikai gadījumos, ja ir iespējams neradīt papildu slogu budžetam. Pie esošās situācijas šobrīd nepietiek finansējuma jau sarakstā agrāk iekļautu medikamentu apmaksai un uzsākto terapiju nodrošināšanai. Veselības ministrija ir pieprasījusi līdzekļus gan prioritārajiem pasākumiem, gan jaunu zāļu iekļaušanai, gan terapijas turpināšanai. Šie pieprasījumi ir iekļauti jaunajā onkoloģijas plānā. Aptuvenie līdzekļi sasniedz ap 60 miljoniem eiro," teica VM pārstāve.
Arī Nacionālajā veselības dienestā (NVD) skaidroja – konkrēto zāļu ražotāja iesniegums ar lūgumu iekļaut medikamentu kompensējamo zāļu sarakstā ir saņemts, taču dienests to iekļaut nevar, kamēr nav saņemts atbilstošs finansējums, kā šobrīd trūkst.
Tikmēr onkoloģisko pacientu atbalsts biedrības "Dzīvības koks" vadītāja Gunita Berķe šādu situāciju sauca par grūti aptveramu.
Onkoloģijā ļoti trūkst kompensējamo moderno medikamentu, kas bieži nozīmē, ka vēža pacients paliek bez iespējami labākā atbalsta.
"Es domāju, ka tā sistēma ir ļoti grūti saprotama, nu, katrā ziņā, vismaz ar loģiku un veselo saprātu uz to veroties. Un, ja Eiropā jau šobrīd skaļi runā par to, kā nodrošināt, lai varētu iesaistīt sabiedrībā cilvēkus ar metastātisku audzēju, kas arī faktiski ir hroniska slimība, tad mums diemžēl tā nav, jo mums cilvēki netiek ārstēti, lai viņi varētu kvalitatīvi dzīvot," teica Berķe.
Līdzīgas situācijas bijušas arī agrāk. Piemēram, līdz 2018. gada nogalei ārstēšanu varēja saņemt tikai HIV pacienti, kuri bija sasnieguši konkrētus slimības rādītājus, kas arī būtībā nozīmēja, ka HIV pozitīvie pacienti, kuri nebija gana slimi, ārstēšanu līdz tam nesaņēma. Toreiz gan šo konkrēto problēmu izdevās atrisināt.
