Salmiņš komisijas sēdē vairākkārt uzsvēra, ka runā, vadoties pēc paša pieredzētā, bet konkrētu faktu, kas apstiprinātu trīs par oligarhiem dēvēto politiķu ietekmi uz laikrakstu “Diena”, viņam neesot.
Tajā pašā laikā viņš atzina – 2009.gada “Dienas” pārdošanas darījumā laikraksta nākamie īpašnieki – Roulendu ģimene no Lielbritānijas – visticamāk, iesaistījušies, īstenojot oligarhu intereses.
“Diez vai viņiem Anglijā pēkšņi radās pašiem biznesa plāns – nākt un strādāt Baltijā mediju jomā, bet, kādi bija viņa motīvi, tas ir jāprasa viņiem, bet tā sajūta, kas nav fakts, ka tas ir visdrīzāk vietējo cilvēku – netiešu darījuma finansētāju ietekmē,” klāstīja Salmiņš.
Prokurors Māris Leja jautāja, “kāpēc persona visu laiku klusēja un tagad sāk runāt”. Savukārt Salmiņš uz norādīja, ka brīnās, kāpēc “tur bija pilns ar amatpersonām, kurām neviens neko nav prasījis”.
Pēc tā dēvētās oligarhu lietas prokurora Māra Lejas jautājuma arī atklājās – Salmiņš krimināllietas ietvaros nemaz nav pratināts.
“Man neviens nejautāja!” Tā bijušais laikraksta “Diena” vadītājs skaidroja, kādēļ ar atmiņām par “Dienas” pārņemšanas laiku nācis klajā tikai tagad.
Sēdes pirmajā daļā bija paredzēts vērtēt iespējamu ar oligarhu lietu saistītu Satversmes apdraudējumu, bet lielākā daļa komisijas aicināto konstitucionālo tiesību ekspertu bija atteikušies ierasties.
Komisijas vadītāja Inguna Sudraba (“No sirds Latvijai”) pauda, ka atteikums saņemts no vairākiem Latvijas Universitātes un arī Rīgas Stradiņa universitātes mācībspēkiem.
Aicinājumam atsaucās vienīgi bijušais Augstākās tiesas tiesnesis Gvido Zemribo, kurš norādīja – uz sarunu pamata vien nevienu notiesāt nevar.
Deputāts Andrejs Judins (“Vienotība”), izpelnoties citu komisijas locekļu nosodījumu, aicināja šī jautājuma skatīšanu atlikt. “Tā vietā, lai aicinātu cilvēkus, kurus Latvijā respektē, kuru viedokļus mēs varēsim citēt un būs respekts, Sudrabas kundze izvēlējās citu taktiku – man šķiet, te ir mērķis nevis veikt izmeklēšanu, bet panākt, lai darbs nebūtu sekmīgs,” pauda Judins.
Noklausījies deputātu strīdu, Zemribo paziņoja, ka tomēr neizteiksies.
“Ja viens komisijas loceklis apšauba manas zināšanas, man nav nekāda pamata uzbāzties komisijai ar sevi,” sacīja Zemribo.
Sudrabas pierunāts, viņš tomēr piekrita izteikties, norādot, ka komisijai nevajadzētu tēlot izmeklētājus, bet gan vērtēt lietā iesaistīto personu politisko atbildību.
“Tie laiki, kad mūsu zemē bija iespējams cilvēkus saukt pie kriminālatbildības, iesēdināt cietumā vai aizsūtīt kaut kur tālu tikai par to, ko viņš ir pie šņabja glāzes izteicies, es domāju, ka tie ir beigušies,” sacīja Zemribo.
Viņš sēdes laikā arī kritizēja likumdevēju darbu un par Rīdzenes sarunām norādīja, ka noklausīšanas ir rupjš cilvēktiesību pārkāpums, kas šajā gadījumā neesot attaisnojies.
Nākamā komisijas sēde paredzēta pēc trim nedēļām, kad uz iztaujāšanu aicināts Aivars Lembergs.
Jau vēstīts, ka tā dēvēto Rīdzenes sarunu jeb "oligarhu lietu" parlamentārās izmeklēšanas komisija Saeimā izveidota pēc žurnāla "Ir" publiskotajām “Rīdzenes sarunām”, kurās tā saucamie oligarhi – Aivars Lembergs, bijušie politiķi Andris Šķēle un Ainars Šlesers – un pazīstami uzņēmēji esot pārrunājuši ietekmes sfēras dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu, augstu amatpersonu gāšanu un to, kā pārņemt varu medijos.
