Latvijas Okupācijas muzejs uz pagaidu mājām agrākajā ASV vēstniecības ēkā Raiņa bulvārī pārvācās pirms pieciem gadiem. Šai laikā praksē nācies pārliecināties par teicienu, ka „nekas nav pastāvīgāks par pagaidām”.
„Muzejs pārcēlās uz šīm telpām 2012.gada novembrī. Tajā mirklī bija Ministru kabineta rīkojums, ka jaunā ēka būs gatava un mums nodota 2013.gada decembrī. Bijām paredzējuši, ka te būsim, augstākais, kādus divus gadus,”
sacīja Nāgels.
Okupācijas muzeja direktors Gunārs Nāgels atzīst, ka ceļu uz Raiņa bulvāri atrod krietni mazāk apmeklētāju nekā iepriekš uz tūristu iecienīto Rātslaukumu. „Kad bijām Vecrīgā, tad apmeklētāju skaits pēdējos gados bija apmēram 110 tūkstoši [gadā]. Tagad izskatās, ka šajā ēkā varētu būt kādi 40 – 45 tūkstoši. Tā kā ar savu stāstu mēs sasniedzam daudz mazāk cilvēku, un arī ieņemam daudz mazāk ziedojumos,” norādīja Nāgels.
Ideja par piebūvi Okupācijas muzeja ēkai Vecrīgā tapa jau pirms teju 15 gadiem, jo esošā nama šaurība un tehniskie apstākļi arvien vairāk neatbilda muzeja vajadzībām. Arhitekts Gunārs Birkerts „Nākotnes nama” izstrādāja vīziju – melnajai bijušā Sarkano latviešu strēlnieku muzeja ēkai piebūvēt gaišu pagarinājumu kā metaforu: no tumšās pagātnes uz gaišo tagadni un apskaidroto nākotni.
Valdība tam piešķīra septiņarpus miljonus eiro, taču problēmas ar būvprojekta vadību un arhitektu sabiedrības daļas iebildumi visu krietni iekavēja. Visbeidzot pirms gada projektu savās rokās pārņēma valsts, piešķirot ēkai Nacionālo interešu objekta statusu un būvvaldes funkcijas nododot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
„Valsts pilnībā pārņem gan būvatļaujas sniegšanu būvprojektiem – gan muzeja pārbūvei, gan komunistiskā režīma upuru piemiņas memoriālam. Objektam ir jābūt nodotam uz 2018.gada 1.oktobri,” tā vēl tikai pirms gada Latvijas Radio sacīja Saeimas deputāts Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība). Šo datumu optimistiski ielika pat Okupācijas muzeja likumā. Tagad to nāksies labot.
„Jā, likums noteikti būs jāgroza,” apstiprina „Valsts nekustamo īpašumu” jaunās valdes locekle Kitija Gruškevica. Viņa atzīst, ka projekta virzību šogad krietni iekavējusi VARAM prasība no jauna saskaņot būvprojektu ar komunikāciju turētājiem un Kultūras ministrijas rosinātās izmaiņas būvprojektā saistībā ar muzeja vestibilu. Būvprojektu VARAM plānots iesniegt novembrī.
„Un, ja mums ļoti labi ies ar būvniecības iepirkumu – mēs ceram, ka tiešām šī būs tā reize, tad maijā mēs varētu noslēgt līgumu ar būvniekiem. Un es ceru, ka 2018.gadā uz Latvijas simtgadi… nu, pamatakmens viennozīmīgi ir jāieliek!” saka Gruškevica.
Tas nozīmē, ka pats muzejs atkal Strēlnieku laukumā durvis vērs ne agrāk kā 2020.gadā.