“Doma bija viņu saglabāt, pārstādīt, lai tas paliek bērnu bērniem kopā ar stāstu, ka tēvs vai vecaistēvs no zīles to koku ir izaudzējis pats. Šoreiz laikam tā nesanāks diemžēl,” sarūgtinājumu pauda Valdis.
Ozols audzis uz pašvaldības zemes, tāpēc par “Sadales tīkla” plāniem apzāģēt koka zarus Valdis netika informēts.
Taču, saprotot, ka ozols jau izaudzis tik varens, ka zari varētu elektrolīnijām traucēt, viņš bija uzrunājis profesionāļus, kuri koku saudzīgi izceltu un ar visu sakņu sistēmu pārstādītu citviet.
“Viņš vērsās pie mums ar jautājumu, vai var? Par cik mēs ar lielu koku pārstādīšanu nodarbojamies, mēs to varam. Šis izmērs ir ļoti labs, pieņemams mūsu izmēra tehnikai. Mēs to izdarīt varam, un gribējām pēc nedēļas, divām. Gaidījām, kad nokusīs sniegs. Bet nokavējām, neko nezināja neviens, bet nokavējām,” stāstīja Edmunds Bērziņš, kurš pārstāda lielizmēra kokus.
Koku var pārstādīt gluži kā puķi jaunā augsnē. Protams, ir nepieciešamas zināšanas un īpaša tehnika. Pēc pārstādīšanas par koku īpaši centīgi jārūpējas trīs gadus. Lai tas ieaugtu, ir nepieciešama nopietna laistīšana.
“Sākumā tiek izrakta jaunā vieta, kur tiks stādīts koks. Tad ar to pašu tehniku braucam pakaļ pašam kokam, atkal viņu rokam ārā, un par cik spaiļu izmērs ir tas pats, atvedot šurp, viņš precīzi ieiet savā vietā. Turklāt, ir iespēja nedaudz paregulēt koku, ja viņš ir audzis ieslīpi, viņu var dabūt stāvus,” stāstīja Bērziņš.
“Tā formula ir pavisam vienkārša – sakņu sistēmas diametrs ir desmit reizes lielāks par stumbra izmēru. [..] Visas tās pamatsaknes kokam, ar ko viņš barojas, ir pirmajos 30–50 centimetros, dziļāk jau ir resnās, bet tās vairāk domātas ir stabilitātei, nevis viņa barošanai,” skaidroja Bērziņš.
Diemžēl savu bērnības ozolu Valdis nolēmis vairs nepārstādīt. Uzņēmuma “Sadales tīkls” darbinieki to pārāk nesaudzīgi apzāģējuši.
“Zāģēt noteikti es viņu nevaru, bet pārstādīt tādu, izdot lielu naudu, lai pārstādītu kropli... īsti laikam ne. Gribas jau, lai tas koks paliek, lai viņš ir skaists. Šoreiz laikam paliks tepat, kur viņš ir,” sprieda Valdis.
Bērziņš atzina, ka koks tagad izskatās bēdīgi, “tāds kropls koks, kurš nekad vairs nebūs pilnvērtīgs”.
Uzņēmumā “Sadales tīkls” raidījumam skaidroja, ka ik gadu, pieaicinot darbu veicējus, tiek attīrītas elektrolīnijas vairāk nekā 4000 kilometru garumā, lai tām tuvumā esošie koki neradītu avārijas situācijas, kā arī neveicinātu elektrības padeves pārrāvumus.
“Ja runā par šo konkrēto ozolu Ogresgalā, tam trašu tīrīšanas ietvaros pēc “Sadales tīkla” pasūtījuma tika apzāģēti zari, kas potenciāli varēja radīt bojājumus virs koka esošajā gaisa elektrolīnijā. Svarīgi uzsvērt, ka bojājuma gadījumā elektroapgāde uz bojājuma novēršanas laiku, kas ir vidēji 3 stundas, potenciāli tiktu traucēta vairāk nekā 350 apkārtnē esošajiem “Sadales tīkla” klientiem un viņu mājsaimniecību locekļiem. Attiecīgi, konstatējot šo apdraudējumu, “Sadales tīkls” vienojās ar darbuzņēmējiem par darbu veikšanu, lai nepieļautu šādu potenciālu avārijas situāciju un elektropadeves traucējumus,” skaidroja AS "Sadales tīkls" preses sekretāre Alīna Kozlovska.
Darbi tikuši saskaņoti ar zemes īpašnieku, kas ir Ogres novada pašvaldība, vienojoties, ka ozolam tiks nozāģēti zari, lai tie neapdraudētu elektrības līniju.
Valdis gan uzskata, ka koks vēl nav bijis tik liels apdraudējums, lai darbus veiktu tik brutāli un nesaudzīgi, ka koka zari no elektrolīnijas nu ir krietni lielākā attālumā, nekā likumā noteiktie divi metri.
Pašvaldības pārstāvji netika informēti par to, ka trešās puses bija ieplānojušas šo konkrēto ozolu pārstādīt. Tā kā tas nebija saskaņots ar zemes īpašnieku, par to nebija informēti arī “Sadales tīkla” speciālisti un mūsu piesaistītie darbuzņēmēji, skaidroja Kozlovska.
Sakropļotais ozols turpinās augt zem elektrolīnijas, kā apliecinājums komunikācijas trūkumam un ieinteresētībai cēlo koku saglabāšanā.
