Pusdiena

FM: Akcīzes celšana nemazinās degvielas patēriņu, bet nedaudz palielinās inflāciju

Pusdiena

Sievietes pašnāvību Ogres šautuvē izmeklēs policija un pārbaudīs arī dome

Ogres domes mēra vietnieks un vietējie žurnālisti vienojas neaizskart domi

Ogres vicemērs pirms vēlēšanām žurnālistiem piedāvā parakstīt vienpusēju «vienošanos» (labots)

Ogres mēra vietnieks pirms vēlēšanām žurnālistiem piedāvā parakstīt vienpusēju „vienošanos” par pašsaprotamiem profesionālās žurnālistikas pamatprincipiem”.

Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis šonedēļ īpaši sasauktā preses konferencē saaicinājis vietējos Ogres un apkaimes medijus, lai to īpašnieki un žurnālisti parakstītu vienpusēju vienošanos par ētisku un tiesisku normu ievērošanu. Mēra vietnieka aicinājumam lielākā daļa Ogres žurnālistu arī atsaukušies un dokumentu parakstījuši. Mediju eksperte Anda Rožukalne vērtē – tie ir varas centieni vēl vairāk kontrolēt medijus. 

 

Atvainošanās

Latvijas Radio un LSM.lv atvainojas un atsauc portālā LSM.lv 2017.gada 28.aprīlī plkst. 12.22 publicētā raksta virsrakstu „Ogres mēra vietnieks un vietējie žurnālisti vienojas neaizskart domi”.

Ogres novadā situācija ar vietējiem medijiem atšķiras no citiem reģioniem, jo laikrakstu un interneta portālu Ogrē ir daudz, bet vairums par dažādām pašvaldības dotācijām saistīti ar vietējo varu. Īpašas attiecības ar medijiem izveidojušās arī Ogres novada domes priekšsēdētāja vietniekam Egilam Helmanim (Nacionālā apvienība).

Saskaņā ar ziņu aģentūras LETA vēstīto Ogres tiesa viņam piemērojusi 38 tūkstošu eiro sodu par septiņus gadus senu mēģinājumu izspiest naudu, lai Ogres televīzijā netiktu demonstrēts kompromitējošs sižets.

Līdz ar vietējās politikas kaislībām Helmanim neglaimojošas publikācijas medijos bijušas manāmas arī vēlāk, it īpaši pēdējā laikā saistībā ar gaidāmajām vēlēšanām.

Tādēļ īpašā preses konferencē Ogres mēra vietnieks žurnālistus aicināja parakstīt vienošanos viņu neaizskart. 

Saskaņā ar portāla daugavasbalss.lv ziņoto vienošanās sastāv no šādiem punktiem:

  1. Publikācijās un citās informācijas pasniegšanas formās par visa līmeņa amatpersonu darbību apņemamies neaizskart šo amatpersonu privāto dzīvi (ja vien tas tieši neskar šīm amatpersonām uzticēto pienākumu izpildi);
  2. Apņemamies respektēt, cienīt un pasargāt šo amatpersonu ģimeņu neaizskaramību un citas tiesības, īpaši ievērojot bērnu tiesību likumiskās un ētiskās normas;
  3. Apņemamies nepubliskot informāciju, kas nepamatoti un neobjektīvi aizskar vai pazemo ikviena indivīda personību, vadoties gan pēc vispārpieņemtām cilvēciskām ētikas normām, gan Latvijas likumdošanā noteiktajām prasībām;
  4. Aicinām parakstīt šo vienošanos visu Ogres novada un arī citu reģionu plašsaziņas līdzekļu veidotājus.

Kā dzirdams portāla "Daugavas balss" līdzīpašnieka Rolanda Millera publiskotajā preses konferences videoierakstā, vicemērs Helmanis runā par nesenu Latvijas Televīzijas "Tautas panorāmas" apciemojumu. Kāds Māris Segliņš esot viņu kritizējis kā amatpersonu un personību, tostarp par pieņemtajiem lēmumiem. "Tomēr šis stāsts ir par ko citu – par to, ar kādām metodēm cīnās politiski, un šīs metodes ir diezgan bēdīgas," mediju pārstāvjiem pirms vienošanās parakstīšanas saka Helmanis.  

Vienīgie, kas domes vadības sarūpēto vienošanos par ētikas un tiesisku principu ievērošanu neparakstīja, ir kāds Māris Rožāns, kas sevi dēvē par neatkarīgo žurnālistu, publicējoties ar pseidonīmu Ritvars Raits un, kā pats atzīst, saņem regulārus domes pasūtījumus, kā arī portāla "Daugavas balss" līdzīpašnieks Millers. Savā video viņš apgalvo, ka ogrēnieši, maksājot par komunālajiem pakalpojumiem, samaksā arī par vietējo mediju uzturēšanu. Tikai viņa medijs nesaņemot naudu no Ogres domes.

Vienprātības gan nav arī pašos "Daugavas balss" īpašniekos, jo portāls vēsta, ka līdz ar citiem Ogres novada medijiem vienošanos parakstīja arī portāls "Daugavas balss" valdes locekļa Jevgenija Leonkova personā.

Mediju eksperte un Latvijas Žurnālistu asociācijas Ētikas komisijas priekšsēdētāja Anda Rožukalne vērtē, ka tāda dokumenta parakstīšana ir centieni kontrolēt medijus.

"Tā ir ļoti izplatīta prakse atrast visdažādākos veidus, kā maksimāli kontrolēt mediju darbu. Šeit priekšplānā izvirzīta privātās dzīves neaizskaramība un bērnu tiesības, bet tās ir universālas profesionālās ētikas normas, kas tāpat būtu jāievēro. Tas ir ārkārtīgi spēcīgs signāls tam, ka tiek meklēti veidi, kā reģionos medijus pakļaut vēl vairāk," saka Rožukalne.  

Vienošanās paredz ne tikai ar publikācijām neaizskart amatpersonu privāto dzīvi un nepamatoti un neobjektīvi nepazemot. Pie vienošanās arī pieminēts, ka tā neietver apņemšanos nekritizēt amatpersonu vai varas tīkotāju rīcību, pieņemtos lēmumus vai izteikumus.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti