Katrā no ēkas stāviem ir tikai pa divām koplietošanas virtuvēm un labierīcībām uz visiem stāva iemītniekiem. Īpašu satraukumu par šo situāciju pauž Jānis, jo viņam ir cukura diabēts, līdz ar ko vīrietis ir paaugstinātā Covid-19 riska grupā.
"Mēs jau tā mājā, kā saka, nevaram distancēties viens no otra, jo tomēr tie sanitārie mezgli jālieto kopīgi, un tagad vēl ir tāds kontingents, kurš ir vēl vismaz 100% bīstamāks, nekā mēs tur dzīvojam. Es gribētu zināt, kādā sakarā mums vēl ir jāriskē ar savu veselību. Viņi jau sola policijas uzraudzību, bet kā mēs varam zināt, ko viņi visu dienu dara? Viņi staigā pa atkritumiem, vāc pudeles, vāc visu, kas ir iespējams. Neviens nevar galvot, ka viņi atnāk atpakaļ tīri," teica Jānis.
Jānis izrādījās vienīgais ēkas pastāvīgais iemītnieks, kurš piekrita kameras priekšā paust savu viedokli. Viņa kaimiņi no intervijām kategoriski atteicās bailēs no izlikšanas uz ielas, ar ko viņiem draudēts jau pirms gada. Bet - ko novada dome saka par bezpajumtnieku izmitināšanu ēkā?
Pašvaldība skaidroja, ka šis ir viens no Covid-19 ierobežošanas pasākumu plāna elementiem, jo patversmē, kas atrodas Mālkalnes prospektā 30, tā katram bezpajumtniekam atsevišķu dzīvesvietu nodrošināt nevar.
Turpretim ēkā Mālkalnes prospektā 38 šāda iespēja pastāv.
"Viens no pasākumiem, lai ierobežotu Covid-19 izplatību, ir pārtraukt īslaicīgās uzturēšanās vietas pakalpojuma sniegšanu Mālkalnes prospektā 30, jo šajās telpās nav iespējams nodrošināt katrai personai atsevišķu istabu. Šie cilvēki, kuriem nav pastāvīgas mājvietas, ir pārvietoti uz dzīvojamo ēku Mālkalnes prospektā 38, kas ir pašvaldības īpašums un kurā ir brīvas dzīvojamās telpas, tādējādi uz ārkārtējās situācijas laiku nodrošinot viņiem katram savu izolētu istabu," skaidroja Ogres novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Nikolajs Sapožņikovs.
Ogres novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja Sarmīte Ozoliņa klāstīja: "Arī šiem cilvēkiem ir vajadzīgs jumts virs galvas un arī vajadzīgs kaut ko ēst. […] Un Sociālais dienests trīs dienu laikā sagādāja ar nevalstisko organizāciju palīdzību gan gultas, gan gultasveļu, traukus, aizkarus – pirmās nepieciešamības preces, lai cilvēki vispār tur varētu uzturēties, jo, kā zināms, istabiņas bija neaprīkotas. Un bez tā viņiem tika izsniegtas pārtikas pakas un arī sadzīves lietas."
Pašvaldības policijas vadītājs atzina, ka šie turpat divdesmit cilvēki ir riska grupā ne tikai Covid-19 kontekstā, bet arī kopumā.
"Protams, ka no šiem iemītniekiem mēs nevaram gaidīt tādu pozitīvismu, tādu paklausību vai savu ieradumu atmešanu.
[…] Tiek vienā vai otrā istabiņā konstatēti pārkāpumi – lielākoties tie saistās ar alkoholisko dzērienu lietošanu un ar nepiederošu personu atrašanos šajās istabiņās," atzina Ogres novada pašvaldības policijas priekšnieks Uģis Ulmanis.
Pašvaldības policijas priekšnieks un Sociālā dienesta vadītāja uzskata, ka šādas apdzīvojamās platības piešķiršana dzīves pabērniem varētu būt stimuls jaunas dzīves uzsākšanai, jo tiem, kuri ārkārtējās situācijas laikā nebūs pieļāvuši sabiedriskās kārtības pārkāpumus, tiks atļauts Mālkalnes prospektā 38 apmesties uz pastāvīgu dzīvi.
Ēkas koplietošanas telpās tagad uzstādītas videonovērošanas kameras, ar kuru palīdzību dienesti monitorē tur notiekošo. Šīs telpas tiekot arī regulāri dezinficētas, taču nama pastāvīgais iedzīvotājs uzskata, ka ar to ir par maz.
"Mazi bērni iet pa trepēm, pieķeras pie lenteres, atnāk mājā – lūdzu, jau ir tas atnests! Vecie cilvēki kāpj lejā – tur ir daudz tādu, kas knapi staigā. Tie arī iet visi, turās gar lenterēm. [...] Kāpēc jāriskē ar pārējo cilvēku dzīvībām? Jo tur, ja tai mājā kritīs, tad tā māja visa ir izolēta," uzskata Jānis.
Tiesībsarga birojā norādīja, ka Ogres novada pašvaldības rīcība šajā gadījumā ir atbilstoša situācijai, jo tai ir jārespektē gan ēkas pastāvīgo iemītnieku, gan arī jaunizmitināto cilvēktiesības.
"Tas ir pašvaldības mājoklis, viņi risina to ar saviem pieejamajiem līdzekļiem – proti, izvērtējot tur jau esošo iedzīvotāju iespējamību – būt vai nebūt kādā no riska grupām, ko šobrīd šī pandēmija varētu skart, gan izvērtējot to jauniemitināto personu piederību – to, ka viņi ir bez pastāvīgas dzīvesvietas, to, ka viņi saskaņā ar publiski pausto informāciju ir personas riska grupā. Līdz ar to, izvērtējot katras grupas riskus, pašvaldībai ir jāveic pasākumi, lai tos mazinātu," sacīja Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa.
