Ogres novads neredz pamatu būvniecības liegumam pie Ogres upes

Par regulāru māju applūšanu Ogres pašvaldība nevienu citu nevaino kā vien dabu un pašus iedzīvotājus, kam patīk celt mājas tuvu upei. Tādēļ Ogres novads neredz pamatu noteikt kādu īpašu būvniecības liegumu pie Ogres upes.

Ja būtu zinājis, ka būs tādi plūdi – nebūtu cēlis otru stāvu!

Pašā Ogres krastā dzīvojošais vīrietis, laipni izrāda savu māju un rāda, ka tualetē ūdens bijis līdz celim. Pēc pēdējos trijos gados pieredzētajiem plūdiem mazdārziņu rajonā viņam mājas sakopšana paņem divus mēnešus, bet ar laiku būs jādomā par lielākiem ieguldījumiem, ja tā turpināsies.

„Šeit ir siltināta grīda, nav kur ūdenim palikt, tas ir starp siltinājumu un finieri. Pēc diviem gadiem būs jāmaina,” saka vīrietis un rāda uz tapetēm, kuras līp nost no sienām.

Mājas Ogres dārziņos ir dažādas. Ir tipiskas no dēļiem taisītas dārza būdas, kurās cilvēki mitinās tikai vasaras mēnešos, bet pēdējos gados šeit saceltas arī visai cienījamas savrupmājas - nosiltinātas dzīvošanai cauru gadu. Satiktais iedzīvotājs šeit nedzīvo, lai gan no sarkaniem ķieģeļiem celtā māja ir pamatīga. Savulaik viņš uzcēlis piebūvi, visu saskaņojot ar pašvaldību. „Sākumā domājām mājai vienu stāvu taisīt, pēc tam uzcēlām divus, bet - kāpēc? Tagad vajag pārdot. Ja būtu zinājis, ka būs tādi plūdi, piebūvi noteikti nebūtu cēlis, 100%. Bet nebija tādi plūdi, pat ne kā līdzīga,” viņš saka.

Arī citi vietējie stāsta, ka pirms tam mazdārziņu zemēm Ogres upe plūdusi pāri visai reti. Kopš 1970.gadiem, kad šeit sāka dalīt zemesgabalus, bijuši daži lielāku palu gadi. Tagad tā jau kartē iezīmēta, kā plūdu riska teritorija, taču joprojām oficiāli apbūvējama.

Apdrošinātāji no plūdiem turas pa gabalu

Kaut gan šogad Ogrē reģistrēts ūdens līmenis, kāds uzkāpj reizi 100, vietām pat 200 gados, daudzas no cietušajām ģimenēm var necerēt uz apdrošinātāju palīdzību māju labošanai.

„Protams, ka apdrošinātāji cenšas ierobežot atlīdzības, kur notiek regulāri plūdi,” saka Aldis Eņģelis, īpašumu apdrošināšanas produktu vadītājs kompānijā „Balta”. Viņš skaidro, ka „Balta” zaudējumu atlīdzību neizmaksā, ja plūdi skar māju vismaz reizi piecos gados. Ir kompānijas, kur noteikumi ir vēl striktāki.

Ogre, tāpat Pļaviņas, Daugavpils - šogad plūdu ziņās pieminētākās vietas arī ir galvenās riska zonas, kurās apdrošinātāji zaudējumus sedz nelabprāt.

Vairākiem desmitiem „Balta” klientu plūdu nodarītais posts lēšams vairāk nekā 200 000 latu apmērā, stāsta Eņģelis.

Ir vai nav plūdu riska zona?

Mazdārziņos visi kā viens tieši pirms 11 gadiem uzceltās Ogres hidroelektrostacijas darbību vaino regulārajos plūdos. Ogres būvvaldei gan nav pierādījumi, ka HES pie visa vainīgs. Šoziem elektrostacija laicīgi bija atvērusi aizsprostu.

Būvvaldes vadītāja Maija Rinka apgalvo, ka dārziņi nekad nav bijuši pieskaitāmi applūstošajām teritorijām. Kopš padomju gadiem tā ir apbūvējama teritorija un būvvalde nekad nav bijusi tiesīga liegt kādam tur atjaunot, paplašināt vai celt no jauna māju. Iedzīvotāji allaž gribējuši tur būvēties, viņa uzsver.

Latvijas Radio gan noskaidroja, ka Ogres teritorijas plānojumā daļa no Dārziņiem un daļa no Norupītes tuvumā esošās apbūves, kas šogad applūda, Ogres upei pārraujot aizsargvalni, ir iesvītrota kā plūdu riska teritorija. Tādu apzīmējumu šīs vietas ieguva pēc iepriekšējiem plūdiem.

Rinka skaidro, ka arī pēc pēdējiem paliem nebija pamata dārziņus vai kādu citu apbūvētu vietu Ogres novadā pārdēvēt par applūstošu teritoriju. Rinka rāda Latvijas, Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra vēstules, no kurām izriet, ka dārziņu rajonā applūšana reizi 10 gados (kas ir kritērijs, lai kādu teritoriju nosauktu par applūstošu,) draud tikai pašam upes krastam, nevis mājām. Kaut gan dzīvē viss izrādījies savādāk.

„Pieprasījām izziņu no Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, no kuras izriet, ka augstuma atzīme [applūstošajām teritorijām dārziņos] ir 27,5 metri. Šāds augstums ir pie paša krasta un neskar apbūves teritorijas, bet 2012.gadā applūšana bija līdz 29 metru augstuma atzīmei,” saka Rinka. Tagad būvvalde noteikusi prasību, ka māju grīdām jābūt 29 metru augstumā virs jūras līmeņa.

Būvvaldes vadītāja pieļauj, ka pēc šī gada paliem novada teritorijas plānojumā atkal varētu sekot izmaiņas, bet kādas tieši, viņa vēl nevar pateikt.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pašvaldību departamenta direktora vietnieks Toms Ķikusts klāsta, ka cilvēki, kas dzīvo apbūvējamās teritorijās, kuras dabas katastrofu dēļ ir applūdušas, var vērsties pašvaldībā pēc palīdzības.

Pēc valdības lēmuma palīdzēt plūdos cietušajiem, vairākas pašvaldības, tostarp Daugavpils, Pļaviņas gatavo izmaiņas noteikumos, lai varētu privātmāju īpašniekiem izmaksāt kompensācijas, no kurām pusi naudas valsts atdos.

Izsniegto būvatļauju izvērtēšana, jauna dambja celtniecība vai māju atpirkšana?

Premjers Valdis Dambrovskis Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā gan sacīja, ka ar pašvaldībām vēl būs sarunas par saistošo noteikumu saturu. Viņš norādīja, ka daudzos gadījumos iedzīvotāji labi zināja ar kādām sekām jārēķinās: „Tiešām ir jāvērtē būvatļaujas, kuras nesen šajās applūstošajās teritorijās ir izsniegtas. Tur acīmredzot iedzīvotāji būvējās, rēķinoties ar problēmām.”

Ogres novada vadība, pēc gadsimta plūdiem, vārdos izteikusi vairākus priekšlikumus postījumu seku mazināšanai nākamos gados - viena no iespējām ir uzcelt garu aizsargdambi, otra - atpirkt mājas, lai cilvēku var pārcelties uz dzīvi citur. Taču pašvaldībai būtu sarežģīti pamatot šādu nodokļu maksātāju naudas tērēšanu. Savukārt dambja celšana prasītu vairākus miljonus latu. Taču, kā pierādīja, šis gads pret ledus gabaliem arī aizsargvalnis bija bezspēcīgs.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti