Janvāra izskaņā vētras laikā Rīgā kādai deviņstāvu mājai tika norauta balkona mala, apdraudot blakus esošo dzīvokļu iemītnieku drošību. Šāds scenārijs ir iespējams vairākās daudzīvokļu dzīvojamajās mājās Latvijā, kur jau gadiem tiek aktualizēts jautājums par nepieciešamību veikt tehniski bīstamu vai avārijas stāvoklī esošo balkonu remontu.
Apsaimniekotāji, kuru kompetencē ir piedāvāt risinājumus, saskaras ar dažādu dzīvokļu īpašnieku attieksmi. Ir balkoni, kas gadiem apdraud apkārtējo drošību, bet īpašniekiem risinājumu nav.
Piemērs tam ir arī kāda māja Ogrē, kurai jau pirms teju diviem gadiem būvvalde deva atzinumu, ka tās balkoni ir bīstami.
Ogres novada būvvaldes vadītāja Laura Kriviša-Budnika skaidroja, ka visi balkoni nav vienādi. “Tur ir norādīts konkrēti, kurā stāvā kuram balkonam ir bīstamība, kuram ir tikai vidi degradējošs statuss, kuram ir tikai kaut kādu apmetumu atdalīšanās iespēja,” norādīja Kriviša-Budnika.
Vietējais apsaimniekotājs gan atzina, ka šādas mājas Ogrē ir vairākas. Daļai no māju balkoniem uzlikts norobežojošais siets un ap mājām žogs, tomēr tas esot vien pagaidu risinājums. Šogad māju izmaksu tāmēs iekļauto finansējumu balkonu remontam iedzīvotāji jau svītrojuši, jo nevar panākt vienošanos par prioritārajiem darbiem.
Savukārt SIA “Ogres namsaimnieks” izpilddirektors Ritvars Cinītis atzīmēja, ka tiem nama iedzīvotājiem, kas dzīvo augšējā stāvā, aktuāls ir jumts, bet tiem, kas dzīvo pirmajā stāvā, tas ir cokols, pagrabs. Tikmēr citiem nama iemītniekiem problēmas ir saistībā ar balkoniem.
“Te dažkārt iedzīvotāji nesaprot, ko nozīmē būvvaldes lēmumā uzliktais pienākums, un šo pienākumu nopietni uztver tikai apsaimniekotājs,” sacīja Kriviša-Budnika. “Un tad mēs esam norādījuši, ka mēs esam gatavi palīdzēt ar būvvaldes klātbūtni kādā no sapulcēm, bet kovida apstākļi un pulcēšanās aizliegumi nav radījuši tos apstākļus, ka mēs varam satikties ar iedzīvotājiem,” viņa norādīja.
Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijā skaidroja, ka gadījumos, kad dzīvokļu īpašnieki nav īpašumu pārņēmuši pārvaldīšanā, avārijas stāvoklī esošos balkonus demontē apsaimniekotājs un piestāda rēķinu par veiktajiem darbiem. Asociācijā gan norādīja, ka, atsaucoties uz normatīvajiem aktiem un biežāko praksi, apsaimniekotājs dzīvokļu īpašniekiem šādu rīcības plānu piedāvājot, bet iedzīvotāju balsojumā šāds rosinājums atbalstu negūstot.
“Tādā situācijā pārvaldnieks droši vien dzīvokļa īpašniekiem aizliedz šo balkonu ekspluatāciju iespēju robežās, tātad kaut vai novelkot lentas vai noņemot rokturus balkona durvīm. Nu, protams, tas ir saistīts ar iekļūšanu dzīvoklī īpašumā un dzīvokļu īpašnieki ne vienmēr laiž iekšā pārvaldnieku, tā kā tas ir problemātisks jautājums,” norādīja Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes loceklis Ģirts Beikmanis.
Pašlaik Saeimā otrajā lasījumā izskata izmaiņas dzīvokļa īpašuma likumā, kas atvieglotu lēmuma pieņemšanu.
Savukārt Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta pārstāvis Elvijs Kalnkambers rosina iedzīvotājus balsot par iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanā arī elektroniskā vidē, ne tikai klātienē, tādējādi atvieglojot lēmumu pieņemšanu tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri paši šajos īpašumos nedzīvo.
“Tāpat jau kopš septembra daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji var pieteikties aizdevumam māju remontiem, kas paredz arī finansējumu balkonu remontdarbiem. Šobrīd aizdevumu saņēmusi pirmā māja Latvijā, Salaspilī,” norādīja Kalnkambers.
"Altum" Energoefektivitātes departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece šādu iespēju raksturo kā aizdevumu, ar kura palīdzību var veikt dažādus mājas drošībai un vizuālajai kvalitātei būtiskus uzlabojumus. Tam ne vienmēr ir jābūt saistītam ar energoefektivitāti.
Ekonomikas ministrija ir veikusi monitoringu vairākām daudzdzīvokļu mājām Rīgā un citviet Latvijā, kas būvētas padomju laikos, un atzīst, ka ēkas ir drošas to ekspluatācijai, bet ir japievērš uzmanība, lai turpmāk apsaimniekošanas process tiktu veikts kvalitatīvi.
