Pret šī karjera darba uzsākšanu protestē Tīnūžu iedzīvotāji, kuri bažījas, ka "Granātu" darbības rezultātā tuvākās apkārtnes iedzīvotāju īpašumos pazudīs ūdens no urbumiem.
Domes sēdē noraidīja deputāta Toma Āboliņa priekšlikumu, kas paredzēja uzdot SIA "Granāti pluss" veikt atkārtotu ietekmes uz vidi novērtējumu, jo esošajā nav izvērtēta irdināšanas metode. Āboliņa priekšlikumu atbalstīja pieci deputāti, bet 17 bija pret šādu nosacījumu.
Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (Nacionālā apvienība) paziņoja, ka deputātiem ir jāspēj sabalansēt iedzīvotāju un uzņēmēju intereses.
Viņš pārmeta bijušajiem Ikšķiles novada deputātiem, kuri ir pieņēmuši tādu teritorijas plānošanas dokumentu, kur līdzās dzīvojamajai zonai ir atļauta arī rūpnieciskā zona. Helmanis sacīja: "Ja šajā teritorijā ir paredzēta grants ieguve un to ir apstiprinājuši pirms reformas Ikšķiles novada domes deputāti, tad mums šie domes lēmumi ir saistoši un mēs nevaram neko mainīt."
Novada vadītājs arī piebilda: "Nauda pašvaldības kontā rodas no uzņēmējdarbības. Savā lēmumā, ko šodien mēs atbalstījām, uzņēmējam ir aizliegts izmantot spridzināšanas metodi, esam ierobežojusi darba laiku, noteikuši prasību izveidot ūdens monitoringu, kā arī iemaksāt 100 000 eiro drošības naudu."
Deputāts Rūdolfs Kudļa (Latvijas Reģionu apvienība) vaicāja, vai pašvaldība ir izvērtējusi SIA "Granāti pluss" līdzšinējo darbību, jo pēc publiski pieejamajiem datiem uzņēmumam ir maksātnespēja. Attiecīgi deputātu interesēja, vai uzņēmums vispār spēs samaksāt drošības naudu un kāda būs tās izcelsme. "Ja nespēs samaksāt drošības naudu, tad nestrādās," atteica Helmanis.
"Granāti Pluss" valdes loceklis Toms Augustāns apgalvoja, ka uzņēmuma vadībā ir cilvēki ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi šajā jomā. Nauda depozītam arī būšot.
"Mēs esam paši virzījuši to priekšlikumu Ogres novada domei. No sākuma mēs izrunājām konceptuāli, lai tas varētu būt instruments, kā ievērot domes un iedzīvotāju intereses. Interese ir nosegt riskus, ja ir kādi jautājumi, kas skar ūdens līmeņa krišanos, vai jebkādi citi jautājumi," komentēja Augustāns.
Pēc pieņemtā lēmuma tiks sagatavots pašvaldības un SIA "Granāti pluss" līguma projekts, par kuru domes deputātiem vēl būs jālemj.
Ceturtdien iedzīvotāji pie pašvaldības domes ēkas piketēja, lai aicinātu deputātus atlikt lēmuma pieņemšanu par atļaujas izsniegšanu "Granātiem". Pirms lēmuma pieņemšanas iedzīvotāji aicināja domi sākt diskusijas ar sabiedrību par jau esošajām vides problēmām, kuras rada esošie karjeri, kā arī par nosacījumiem, ar kādiem būtu pieļaujama jaunu derīgo izrakteņu izstrāde Tīnūžos un Ikšķiles apkārtnē.
Pašlaik nepilnu divu kilometru rādiusā darbojas jau astoņi karjeri. "Un no šo karjeru darbības šobrīd ir izveidojusies depresijas piltuve. To arī atzīst pats Vides pārraudzības birojs, savā atzinumā to ir norādījis. Pieslēdzoties šeit vēl vienam karjeram, radīsies depresijas piltuve līdz trīs kilometriem," stāstīja vietējā iedzīvotāja Sandra Vilcāne.
Tas nozīmē, ka vietējās viensētās, dažas atrodas vien pārsimt metru attālumā no karjeram iezīmētās teritorijas, var pazust ūdens.
"Man tie 100 tūkstoši [drošības nauda] neko nenozīmē. Es strādāju darbā, es pelnu godīgi naudu un gribu, lai manā dīķī ir ūdens. Man tur 100 vai 10 tūkstoši, cik viņi maksā, man tas nav būtiski. Es gribu dzīvot sakārtotā vidē," uzsvēra vietējais iedzīvotājs Edgars Bremze.
KONTEKSTS:
Jau kopš 2018. gada bijušā Ikšķiles novada, tagadējā Ogres novada Tīnūžu pagasta iedzīvotāji cīnās pret ieceri tuvējā apkārtnē veidot vēl vienu dabīgo izrakteņu karjeru, kas, viņuprāt, būtiski ietekmēs apkārtējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Ogres novada pašvaldībā skaidroja – pamatojuma uzņēmējam neizsniegt atļauju neesot, tomēr vietvara izvirza prasības, tostarp 100 tūkstošu eiro lielu garantijas iemaksu pašvaldības kontā.
Kā liecina informācija "Firmas.lv", "Granāti pluss" pēdējos trīs gados strādājusi bez apgrozījuma. Pērn uzņēmuma zaudējumi sasnieguši 6553 eiro. Uzņēmums reģistrēts 2015. gadā, tā pamatkapitāls ir 2800 eiro. "Granāti pluss" īpašnieki ir Toms Augustāns un Eva Mence.
