Pašvaldības aģentūras "Ogres komunikācijas" pārstāvji dodas veikt ikgadējo ugunsdzēsības hidrantu pārbaudi Ogres novadā. Speciāli šim nolūkam šogad iegādāta arī atbilstoša tehnika.
"Mēs mēram ugunsdzēsības hidrantu ražību, spiedienu un atbilstību ugunsdzēsības prasībām," stāstīja pašvaldības aģentūras ūdenssaimniecības nodaļas vadītājs Jānis Krastiņš.
Hidrantu pārbaudes paredz ugunsdrošības noteikumi, lai dzēšanas darbos ugunsdzēsējiem būtu pieejamas ierīces, kurām pievienot šļūtenes vai citas ūdens ņemšanas ierīces.
"Mums [atbildībā] attiecīgi ir tie hidranti, kas ir ūdenstīkliem. Par hidrantiem, kas atrodas iestāžu vai daudzdzīvokļu māju pagalmos, tur atbild zemes vai ēkas īpašnieks, vai pārvaldītājs," skaidroja “Ogres komunikāciju” administratīvās nodaļas vadītāja Ilze Kalniņa.
Tomēr ne visur novadā hidranti atbilst vai ir iespējas tos nodrošināt atbilstoši prasībām, tāpēc tiek meklēti arī citi risinājumi.
"Ja, piemēram, mēs runājam par Ogresgala pagastu, ar ūdenstīkliem mēs nevaram nodrošināt attiecīgo spiedienu. Tad mēs esam papildus izveidojuši mākslīgo ūdenskrātuvi, kas saucas ugunsdzēsēju dīķis," teica Kalniņa.
VUGD norādīja: lai arī ne bieži, tomēr praksē ir bijuši gadījumi, kad, aizbraucot uz ugunsgrēku, secināts, ka hidranti nedarbojas.
"Skatoties, kurā vietā apvidū mēs esam. Ja pilsētā tie hidranti ir diezgan biezi salikti, ja viens hidrants ir ciet, braucam pie nākamā. 40 metru attālumā ir jābūt nākamajai ūdens ņemšanas vietai. Kādas 5-10 minūtes tas aizņem, kamēr mēs to vienu apskatāmies, ka nav pieejams, ķeramies nākamajam hidrantam klāt, pārbaudām, skatāmies. Un desmit minūtes daudz var izšķirt. Uguns var izplatīties, cilvēki iet bojā," atklāja VUGD Ogres daļas komandieris Artūrs Umulis.
Dienests uzmanību pievērš vēl kādai problēmai. Piemēram, Ogres pilsētā ir vairāk nekā 300 hidrantu. Vien astoņi no tiem atrodas virszemē. Lielāka daļa ir tā saucamie apakšzemes hidranti, ko var atpazīt pēc sarkani nokrāsotiem aku vākiem. Un šo apakšzemes hidrantu pieejamība rada problēmas ugunsdzēsējiem, akmeni metot iedzīvotāju atbildības lauciņā.
"Nereti kāds aizsprosto, noliek kādu mašīnu priekšā. Vai atkritumu konteiners piestumts. To varam atstumt arī, bet... Cilvēki aiz savas nezināšanas traucē mūsu darbu, lai mēs operatīvi varētu atrast hidrantus.
Vajag vairāk izglītot, jo sarkanie aku vāki domāti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, kur atrodas hidranti. Un pie sarkanajiem aku vākiem pusotra metra attālumā nedrīkst novietot automašīnu. Tā ir administratīvi sodāma rīcība," atgādināja VUGD pārstāvis.
Turklāt dienesta pārstāvji uzsvēra, ka šobrīd, kad strauji attīstas jauni dzīvojamo māju rajoni, ir piemēri, kur teritorijā nav izbūvēti hidranti, lai gan to nepieciešamību arī regulē noteikumi.
