Panorāma

Kara dēļ neizmaksā dzīvības apdrošināšanas uzkrājumu

Panorāma

Panorāma

Lūdzu, nesauciet mūs par bēgļiem!

Ogres Meža tehnikumā sniedz patvērumu Ukrainas mežistrādes speciālistu ģimenei

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Patvērumu bēgļiem sniedz ne vien pašvaldības un brīvprātīgie, bet arī uzņēmumi un iestādes, kas piedāvā pajumti saviem Ukraiņu kolēģiem. Ar Ogres Meža tehnikuma starpniecību Latvijā patvērušies Čerņihivas apgabala mežistrādes speciālisti.  

Larisa dzimtenē strādāja par direktori Mežsaimiecības skolā Čerņihivas apgabala Snovskā, viņas vīrs Anatolijs vada mežrūpniecības saimniecību. Februārī pāris kopā ar mazdēlu Timuru devās atpūtas braucienā uz Ēģipti. Atgriezties dzimtenē bija plānots 25. februārī. Bet 24. datumā sākās karš. Vairākas nedēļas ģimene mētājās pa dažādām Eiropas valstīm bez iespējas atgriezties mājās un bez īstas vietas, kur palikt. Līdz saņēma ziņu no kolēģiem Ogres Meža tehnikumā.

"Mēs pie viņiem bijām bijuši, viņi bija ciemojušies pie mums Ukrainā. Saprotot to situāciju, kādā esam, turklāt vēl  ar mazgadīgo, viņi teica – brauciet šurp – palīdzēsim, atbalstīsim. Tādēļ ģimenē nolēmām braukt šurp. Šeit arī Ukrainas robeža nav tālu. Turklāt ir iespēja iekārtot mūsu nākotni kādā skolā vai atstāt drošās rokās," stāstīja Anatolijs.

Sarunas laikā viņš vairākkārt uzsvēra, ka ģimene nav bēgļi, jo nekur nav bēguši. Gluži otrādi – vīrietis plāno atgriezties dzimtenē, tiklīdz Larisa Latvijā būs iekārtojusies darbā un mazdēls Timurs – skolā.

"Te netālu ir tāda brīvprātīgo organizācija, mēs jau bijām pie tiem puišiem, apspriedāmies, kādi ir varianti nokļūt vismaz līdz Polijas robežai," stāstīja Anatolijs.

Ģimene sevi sauc par krievvalodīgajiem ukraiņiem. Mājās sarunvaloda ir krievu. Bet arī viņi nesaprot – no kā tieši Putina Krievija vēlas glābt Ukrainas krievvalodīgos. Jo šī “glābšana” atnesusi tikai asinis un asaras.

"Visā savas dzīves laikā, visās Ukrainas vietās, kur esmu bijusi, ukrainiski runājošie ukraiņi pret mums, krieviski runājošajiem, izturas kā pret līdzīgiem. Nekad nav bijušas nekādas pretenzijas. Tie visi ir Putina izdomājumi! Ukraina ir miermīlīga valsts, draudzīga tauta, čakla. Ar mīlestību un mieru skatījās uz pasauli un citām tautām.

Šis karš, ko 24. februārī sāka Putins... Es to pat nevaru nosaukt par karu... Tas ir terorisms visaugstākajā līmenī!" izteicās Larisa.

Viņa arī uzsvēra: "Ja mēs tagad visa pasaule kopā nenostāsimies pret šo necilvēku, tad rīt tas var vērsties pret jebkuru citu valsti. Mēs dzīvojam uz vienas kopīgas planētas. Tas ir tā, it kā mūsu kopīgajai mājai norauts jumts. Ja mēs to nesalabosim, tad lietus un nokrišņi, kas pašlaik skar tikai Ukrainu, sabojās arī citus dzīvokļus un iznīcinās māju. Nevajag dzīvot ilūzijās, ka tas citus neskars. Es jūs ļoti lūdzu... Palīdziet pārtraukt karu!"

Vēl vairāk par karu ģimeni šausmina Putina izvērstais informatīvais karš.

"Mums Krievijā ir daudz draugu, daudz radu, bet viņi netic mums, saviem radiniekiem! Viņi saka – ukraiņi paši to sāka, ukraiņi esot fašisti, kas apspriež krievvalodīgos. Tie ir meli! Šausmīgi meli!" stāstīja Larisa.

"Mēģinājumi viņiem skaidrot ir kā pret sienu. Es saku – pirms diviem gadiem taču biji atbraucis, bijāt pie mums ciemos, apkampāmies, pasēdējām, pastaigājām, parunājām, pasmējāmies un priecājāmies.

Mēs vienā mājā esam auguši! Bet pa šiem diviem gadiem esmu kļuvis par fašistu? Banderovieti?" vaicā Anatolijs.

Sarunu uz brīdi pārtrauca dzīvokļa saimnieks Klāvs, kurš atvedis saremontēto veļasmašīnu. Klāvs ģimenei ne vien palīdz ar saimnieciskām lietām un dokumentiem, bet arī cenšas uzmundrināt ukraiņu draugus un kaut uz brīdi novērst viņu domas no kara šausmām, piemēram, izrādot savu dzimto Ogri.

"Kādreiz mēs domājam – esam izkāruši kādu Ukrainas karodziņu, kas tur liels. Bet es pats redzu, ka viņi par katru mūsu izkārto karodziņu priecājas un sirsnīgi uzņem," pastāstīja Klāvs.

Šie karodziņi un simbolika ukraiņiem dod cerību, ka arī pārējā Rietumu pasaule viņu sāpi sapratīs tāpat kā baltieši un poļi.

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti