Par Žanetes Avotiņas tiesāšanos ar Ogres novada domi vēstījām pirms gada. Toreiz Zemgales rajona tiesa uzlika par pienākumu Ogres pašvaldībai amatā iepirkumu nodaļā atjaunot iepriekš atlaisto darbinieci. To varētu uzskatīt par parastu darba devēja un strādājošā strīdu, taču lietas materiāli atklāja virkni Ogres domes vadībai neglaimojošu faktu. Piemēram, to, ka pret darbinieci ir vērsts psiholoģisks terors, jo viņa cēlusi gaismā iespējamus likumpārkāpumus pašā domē. Tomēr Ogre ar Avotiņas atkalpieņemšanu nesteidzās, un gada laikā tā zaudēja arī apgabaltiesā un Augstākajā tiesā.
Domei nācās Avotiņai izmaksāt vairāk nekā 11 tūkstošus eiro ieturēto algu, pusotru tūkstoti morālajā kompensācijā, arī vairākus simtus eiro par tiesas izdevumiem, kā arī segt nolīgta advokāta honorāru.
"13. novembris bija pēdējā diena, kad pašvaldība varēja izmantot spriedumā noteikto brīvprātīgo termiņu 10 dienas, lai mani atjaunotu darbā. Tad viņi arī izmantoja – praktiski pēdējā dienā mani atjaunoja darbā. Tad bija nelielas problēmas ar vidējās izpeļņas izmaksu," stāsta Avotiņa. "Man bija mēnesis atvaļinājums, jo man pa diviem gadiem bija iekrājies diezgan daudz atvaļinājuma, un es izmantoju šo mēnesi, lai pabeigtu darba tiesiskās attiecības Rīgā, un tad sāku strādāt 21. decembrī. Tad principā es divas nedēļas nosēdēju darbā, gaidot, kad man uzdos darbus. Man uzreiz tika piedāvāts veikt darbus attālināti, kam es piekritu."
Taču divas nedēļas dome domājusi, ko Avotiņai uzdot darīt. Varēja vismaz likt iepazīties ar aktuālajiem normatīviem, kas divu gadu prombūtnes laikā mainījušies, saka atjaunotā darbiniece.
Pēc Avotiņas uzvaras tiesā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) un Valsts kontrolē tika saņemts kādas personas iesniegums par Ogres novada pašvaldības amatpersonu saukšanu pie likumā noteiktās administratīvās vai kriminālatbildības par vainojamu prettiesisku rīcību, kā arī nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu. Iesniegumā uzskaitīti vairāki gadījumi, kad kopš 2014. gada, kad Ogri vada Nacionālās apvienības politiķis Egils Helmanis, prettiesiski atlaisti nevēlami darbinieki, kurus tiesas likušas atjaunot darbā. Ogrei šajā laikā esot bijuši vismaz seši darba strīdi, kas beigušies par labu atbrīvotajiem.
Valsts kontrolei tika lūgts izpētīt, cik lietderīgi Ogre tērējusi naudu, tiesvedībām algojot juristus no malas, lai gan pašai tādi ir. Savukārt ministriju aicināja gādāt, lai Ogre izvērtē atbildīgos par tiesvedībām un piedzen tūkstošos mērāmos zaudējumus.
Ministrijas Pašvaldības departamenta direktors Viesturs Razumovskis ar domes darbu ir apmierināts.
"Skaidrojums par radītajiem zaudējumiem ir pamatots un arī tiesiski motivēts. Savukārt ministrija vienlaikus no skaidrojuma nekonstatēja, ka pašvaldībai radītie zaudējumi ir radīti ar nodomu vai neuzmanības dēļ," norāda Razumovskis.
Citās domās ir bijušas tiesas, kas citu pēc cita likušas atjaunot darbā atlaistos. Lūk, tiesas atziņas jaunākajā spriedumā par Žaneti Avotiņu:
«Uzteikuma pamatā bija vēlme nepieļaut prasītājas turpmāku darbu saistībā ar pašvaldības iepirkumiem, nevis it kā pārkāpums.
Darba devēja nesamērīgi bargā vēršanās pret prasītāju ietilpst visu naidīgo darbību kopumā, kas vērsts pret prasītāju ar mērķi radīt viņai neciešamus darba apstākļus, viņu pazemot un izbeigt darba tiesiskās attiecības ar viņu.
Tiesa atzīst, ka mobings vērsts arī pret citiem darbiniekiem. Tas norāda uz noteiktu vadības darba stilu, un tas ir viens no pierādījumiem, ka pašvaldībā pret noteiktiem darbiniekiem tika vērsts mobings.»
Interviju Latvijas Radio Ogres dome atteica. Rakstiski tika uzdots jautājums, cik lieli zaudējumi domei radušies tiesvedībās kopš 2014. gada, pēc kādiem principiem Ogres dome savai pārstāvībai ir izvēlējusies zvērinātu advokātu Mareku Šīrantu un cik lielus budžeta resursus dome viņam ir pārskaitījusi? Vai dome ir izvērtējusi tai nodarītos zaudējumus un vērsusi piedziņu pret atbildīgajām amatpersonām?
Dome tēriņus neuzskaita, bet rakstiski atbild, ka pašvaldība ir izvērtējusi amatpersonu rīcību, savukārt darbiniekus nācies atlaist, jo konstatēti būtiski amata pienākumu pārkāpumi:
«Nav patiesi Latvijas Radio žurnālista Edgara Kupča izteiktie apgalvojumi, ka pašvaldība it kā prettiesiski ir atbrīvojusi darbiniekus un ar to valsts pārvaldei nodarījusi ievērojamus zaudējumus!
Ogres novada pašvaldības amatpersonas ir rīkojušās tiesiski, gan pārstāvot pašvaldības intereses, gan ievērojot labas pārvaldības principu. Ne pašvaldībai, ne valsts pārvaldei nav radīti zaudējumi, bet izdevumi, kas saistīti ar sarežģītām tiesvedībām, ir pamatoti.»
Latvijas Pašvaldību darbinieku arodbiedrība iepriekš atlaisto darbinieku tiesvedībās ir liecinājusi par Ogres domes prettiesiskajām darbībām. Priekšsēdētāja Inese Lāčauniece atzīst, ka pēdējā laikā gan iejaukties nav nācies.
Darbā atjaunotā iepirkumu speciāliste Žanete Avotiņa gan nedomā, ka Ogres domei tiesas devušas kādas mācības.
Ogres dome ir ne tikai prettiesiski atbrīvojusies no darbiniekiem, bet arī bez konkursiem citus pieņēmusi darbā augstos amatos. Piemēram, nesen par Juridiskās daļas vadītāju iecelta Gita Keistere. Iepriekš viņa vadīja Juridisko nodaļu Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē, kuras priekšsēdētājs ir Ogres mēra draugs.
