Ogres dome steigā izveido biedrību, lai sabiedrības idejām domāto naudu dabūtu sev

Vai ielu apgaismojums ciematos un kapličas kapsētās ir jāierīko par pašvaldības budžeta naudu vai finansējumu, ko uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām sabiedrības ideju īstenošanai iedod valsts? Tādu jautājumu liek uzdot jaunākie lēmumi Ogres novada domē. Tur lielā steigā domes vadība ir nodibinājusi biedrību, lai būtu tuvāk naudas devējiem – Zemkopības ministrijai. Naudas gribētāju un devēju pārstāv viens politiskais spēks.

Ceturtdien ir pēdējā diena, kad Zemkopības ministrijai pakļautajā Lauku atbalsta dienestā biedrības var pieteikties uz 20 tūkstošiem eiro, lai par šo naudu izveidotu vietējo attīstības stratēģiju jeb izpētītu, kādas vajadzības novadā ir attīstāmas. Pēc tam jau biedrībām šo ideju īstenošanai tiks iedoti ap 60 miljoniem eiro. Uz finansējumu pretendēs arī biedrība "Ogres novada attīstībai". To trešdien, 9. novembrī, izveidoja Ogres domes amatpersonas – izpilddirektora vietniece Dana Bārbale, Attīstības nodaļas vadītāja Aija Romanovska un domes deputāts Jānis Siliņš no Nacionālās apvienības (NA).

Ogres dome steigā izveido biedrību, lai sabiedrības idejām domāto naudu dabūtu sev
00:00 / 04:05
Lejuplādēt

Ceturtdienas rītā īpaši sasauktā ārkārtas sēdē dome lēma par iestāšanos nule dibinātajā biedrībā. Tādu vajadzību pamatoja mērs Egils Helmanis (NA) atbildot uz "Kustības "Par!"" deputāta Edgara Gribusta jautājumiem, cik tas ir ētiski.

Helmanis stāstīja, ka ētiski esot pašvaldībai domāt par saviem iedzīvotājiem un to, kā attīstīt lauku teritoriju, – ja nevar nodrošināt apgaismojumu, tad tas neesot ētiski.

Ogres domes pēkšņās darbības, pārfrāzējot vienkāršāk, ir secināms, ka NA vadītās domes augstākās amatpersonas ir pašas izveidojušas biedrību, ar ko piesaistīt valsts un Eiropas naudu no Lauku atbalsta dienesta, kas politiski aizvien ir pakļauts NA. Galvenais naudas pumpis ir pasākums "Leader", un programmas aprakstā lasāms, ka pamatprincips ir pieeja no "apakšas uz augšu", kad iniciatīva nāk no vietējiem iedzīvotājiem.

Lauku atbalsta dienesta atbildīgā departamenta direktors Rinalds Vācers nevarēja komentēt konkrēto gadījumu, bet norādīja, ka neredz, kāpēc lai naudu saņemtu jauna biedrība, ja noteiktā teritorijā jau iepriekš darbojusies cita. Vācers norādīja, ka nauda paredzēta vietējām rīcības grupām, kas ir pašu iedzīvotāju, pašvaldības pārstāvju dibinātas.

Pieredzējusī biedrība Ogres novadā ir "Zied zeme", kas pēdējos gados novada attīstībā ieguldījusi ap trim miljoniem eiro. Lauvastiesa naudas jeb vairāk nekā divi miljoni tika uzņēmējiem, bet Ogres domes lietām piešķīra ap 200 tūkstošiem. Vairākas domes idejas palika bešā, jo nebija kvalitatīvi sagatavotas. Ārkārtas sēdē ceturtdien Ogre lēma no šīs biedrības izstāties.

Biedrības vadītāja Linda Cīrule uzsvēra, ka iepriekš nav bijušas nekādas pretenzijas par darbu. No pieteiktiem 17 projektiem apstiprināti 10. Tie lielākoties bijuši saistīti ar infrastruktūras uzlabošanu. Cīruli mulsina, ka lēmums bijis tik sasteigts.

Ogres dome sēdē pamatoja, ka biedrība gribējusi paplašināties, tāpēc samazinātos domes iespēja tikt pie naudas. Biedrība atbild, ka teritoriāla paplašināšanās tieši dotu iespēju dabūt vēl vairāk atbalsta uz visiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti