Latvijā ir gandrīz 800 bibliotēku, no kurām senākās radušās jau 18.-19. gadsimtā. Pētot bibliotēku vēsturi, atklājies, ka to dibinātāji bijuši jaunlatvieši un tās ir cieši saistītas ar valstiskuma veidošanos.
"Valstiskuma apziņa nāca pamazām. Bija krieviska, vāciska vide. Bija krieviska administrācija, krieviska izglītība. Latviešu grāmatas un izglītības materiāli radās caur šo biedrošanos, caur diskusiju biedrībām, kas ap bibliotēkām pulcējās, un caur pašām bibliotēkām, kur cilvēku rokās pirmoreiz nonāca latvisks vārds," stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Atbalsta biedrības direktore Karina Pētersone.
Izstādē "Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai" senākais stāsts ir par Liepājas Centrālo zinātnisko bibliotēku, kura tika radīta 1777. gadā kā sabiedrisks īpašums, kas uz visiem laikiem nodots pilsētai.
Kopumā izstādē apkopoti 12 bibliotēku stāsti no iesniegtajiem 40. Savu stāstu bija iesniegusi arī Ogres Centrālā bibliotēka, kas dibināta pirms 90 gadiem.
"Mūsu personība nebija tik ļoti ievērojama valsts mērogā, un tāpēc Teodors Puriņš nav iekļauts šajā lielajā izstādē, un tāpēc mēs ļoti gribējām parādīt Ogres iedzīvotājiem gatavo rezultātu, kāds ir tapis ar LNB Atbalsta biedrības palīdzību," klāsta Ogres Centrālās bibliotēkas direktores vietniece Aija Žilvinska.
Ogrēnieši, kuri jau šovasar savas bibliotēkas vēsturē atkal ierakstīs kādu jaunu posmu, atzīst, ka viņu mazā "gaismas pils" arī šodien nav uzskatāma tikai par grāmatu krātuvi. Izstāde esot ļoti svarīga redzesloka paplašināšanai.
"Mēs jau nezinājām visu šo bibliotēku vēsturi. Mēs zinām Misiņa, Ziemeļblāzmas bibliotēku, kuru vairāk it kā pazīstam un zinām, bet tagad tas ieskats ir daudz plašāks," norādīja Ogres novada dzejnieku apvienības ''Sirdsdoma'' vadītāja Ilga Rēdmane.
Izstāde, kas savu ceļu pa Latvijas novadu bibliotēkām aizsāka Latvijas simtgades gadā, to turpinās arī šogad. Ogres Centrālajā bibliotēkā tā būs apskatāma līdz 17. martam.
