Ogrē aizvadītajā pavasarī plūdos ļoti cietusī teritorija pie Norupītes, šobrīd ir vienos rakumos, un uz bēdīgi slavenā dambja, kuru ūdens un ledus smagā masa bija pārrāvusi, darbojas daudz strādnieku un tehnikas.
Pie toreiz līdz otrajam stāvam applūdušās mājas sastaptais Jānis stāsta, ka miteklis jau savests kārtībā, plaisu nav un mitrumu istabā arī vairs nejūtot.
Iedzīvotāji pateicīgi par notiekošajiem darbiem, taču atzīst, ka tuvojoties pavasarim dzīvojuši lielās bažās.
"Dieviņš mūs pasargāja – nebija ūdens, nebija ledus, viss mierīgi nokritās, ūdens maksimālo robežu nesasniedza. (..) Droši neesam, jo augšpusē dambis ir vecajā stāvoklī, 1996.gadā tur pārrāva – mēs kā bļodā bijām. Ja visu te sataisa, bet pārrauj tur, atkal mēs esam ūdenī,” bažījas Jānis.
Lai arī darbi tiešām beidzot norit vairākās maiņās, blakus aizlāpītajam caurumam izveidots cits un tiek būvēta neliela sūkņu stacija. Iedzīvotāju ieskatā aizsargdambja stiprināšana nerit tik ātri uz priekšukā, cik būtu nepieciešams.
Turpat sastaptā Ogres ielas iedzīvotāja Antra pirms pavasara pašvaldībai jautāja, kā nosargās būvteritoriju, ja tomēr plūdi būs. „Mierīgi turpinās celtniecības darbi, bet esot plāns B, lai uzbērtu pagaidu dambi, ja kas notiks. Nav tā, ka par mums nedomā,” saka Antra.
Antra gan norāda, ka arvien trūkst komunikācijas un informācijas apmaiņas starp plūdu zonas iedzīvotājiem un Ogres domi.
Pašvaldības izpilddirektors Jānis Latišs stāsta, ka darbi šobrīd norit vairākās projekta kārtās vienlaicīgi un atzīst, ka kopumā viss iekavēts aptuveni par mēnesi. Aizsargdambis nu stiprināts ar betonētām rievsienām, akmeņu klājumu nogāzēs un citiem tehniskiem risinājumiem
„Paralēli nitika gan būvdarbi, gan projektēšana. Bija jāpārceļ elektrolīnija, jāievelk jauna apakšstacija.
Ir prognozēts, ka līdz 15.maijam visas pirmās kārtas būs pabeigtas, tad paliks pēdējā kārta – aizsargdambja nostiprināšana, sākot no Norupītes līdz Rūpnieku ielai,” stāsta Latišs.
Latišs arī sacīja, ka pēc šīs pieredzes valstij un pašvaldībām būtu vairāk jāpievēršas plūdu riska zonām un laicīgi jāmeklē valsts līdzekļi vai jāapgūst Eiropas nauda, lai mērķtiecīgi veidotu projektus līdzīgām aizsargbūvēm un darbi nebūtu jāveic tādos ārkārtas steigas apstākļos kā Ogrē.
