Par Ogres kā kūrortpilsētas vēsturi Ogres muzejā stāsta gan seni videomateriāli, gan ekspozīcijas stendi. Covid-19 ierobežojumu laikā, kad muzejs apmeklētājiem ir slēgts, ar interesantākajiem krājumu priekšmetiem var iepazīties virtuāli, līdztekus vēstures izpētei veltot arī ikdienas pastaigas.
"Ogrē ir tik daudz skaistu taku gan Zilajos kalnos, gan pa objektiem, gan pa senajām vasarnīcu ielām, tāpēc tas bija viens no veidiem, kā tematiski pastaigāties pa Ogri," klāstīja Ogres vēstures un mākslas muzeja gide Jana Iesalniece-Pikše.
Agrā pavasarī tā jau pētīta šaursliežu dzelzceļa līnija, un interese esot bijusi liela, bet tagad muzejs aicina klātienē iepazīt arī vēsturiskās Ogres sanatorijas, kas savu darbību uzsākušas laikā no 1910. līdz 1931. gadam.
"Pamatideja bija tāda, ka Ogrē varēja braukt un ārstēties. Apkārt ir priežu meži, gaiss bagāts ar fitoncīdiem, kas ir antibakteriāls un vēlīgs cilvēkiem ar slimām plaušām," klāstīja muzeja gide.
Pirmskara vasarnīcu apbūvei raksturīgā ēka, kuru veidojis viens no ievērojamākajiem tā laika arhitektiem Konstantīns Pēkšēns un kurā atrodas arī Anša Cīruļa gleznojumi, pašlaik gan tiek rekonstruēta, un, visticamāk, tā darbību atsākšot kā SPA salons.
Savukārt Pārogrē Kārļa Bikšes projektēto kādreizējo sanatorijas ēku, tagad kanonisko funkcionālisma paraugu arhitektūrā, kas ir arī valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, grauž laika zobs.
"Būtu jāsargā, jo ievērības cienīgs ir gan nams, gan vieta. Tas ir viens no Ogres vecākajiem un interesantākajiem objektiem. Šeit ir arī vērā ņemams skaists terašveidīgs dārzs, ko savā laikā izprojektēja Andrejs Zeidaks. Tā kā te var nākt un skatītes, un gan jau arī šo ēku atjaunos," piebilda Iesalniece-Pikše.
Vēsturiski Ogrē bijušas trīs sanatorijas, kam vēlāk piepulcējies arī dzelzceļnieku atpūtas nams.
