Ogrē Latvijas lielizmēra karogu atklāja Lāčplēša dienā. Karoga masts ir 20 metru augsts, un pats karogs - 50 kvadrātmetru liels. Taču karogs gan pārsvarā nokarājas, nevis plīvo. Materiāls neesot pie vainas, stāsta Ogres novada sabiedrisko attiecību vadītājs Nikolajs Sapožņikovs: “Viņš neplīvo, jo vajadzētu būt kādus piecus metrus augstākā mastā. Tad varbūt plīvotu vairāk, jo pašā pilsētas centrā apkārt ir koki, maz vēja.”
Turklāt karogs novietots nelielā aizvējā, tāpēc vējš līdz tam tiekot mazāk. Šogad lielizmēra karogu plānots atklāt arī Rīgā. Tas gan būs vairākas reizes lielāks nekā Ogrē. Karoga masts sliesies 60 metru augstumā — gandrīz tikpat augstu kā Gaisamas pils, savukārt, pats karogs būs tik liels kā puse no basketbola laukuma - 200 kvadrātmetru.
Par to, vai Rīgas karogs plīvos, diskutē arī interneta vidē. "Kā tas izskatīsies bezvējā?" Jautāja kāds interneta portāla komentētājs. "Kā tāda lupata nokarāsies. Piedodiet, bet Ogrē tas tieši tā arī izskatās," atbild kāda komentētāja vārdā Aija. Taču biedrības "Latvijas karogs" valdes priekšsēdētājs Rihards Kols (viņš arī Saeimas deputāts, NA) uzskata, ka problēmu nebūs.
“Redziet, šāds projekts nav kaut kas unikāls un jauns. Šādi augsti karogu masti ar lieliem karogiem, plīvo daudzās pasaules valstīs. Un mūsu karoga augstums un izvēlētā karoga lielums pilnībā nodrošina jebkādu plīvošanu un parējo,” uzskata Kols.
Lielizmēra karogi patiesi nav nekas jauns. Piemēram, Azebaidžānas galvaspilsētā Baku atrodas teju 2500 kvadrātmetru liels karogs, un tas slejas 162 metrus augstā mastā, turklāt tas plīvojot. Inženierzinātņu doktors Leonīds Pakrastiņš tieši tāpēc domā, ka arī Rīgā problēmu nebūs.
“Azerbaidžānā es esmu bijis, un tas karogs plīvo, arī Malaizijas galvaspilsētā plīvo. Vēja ātrums ir pietiekošs, tas ir atkarīgs no karoga materiāla,” piebilst Pakrastiņš.
Rīgas karogs, visticamāk, tiks gatavots ārzemju uzņēmumā, kas specializējas lielizmēra karogu izgatavošanā. “Mēs esam konsultējušies ar kompānijām, kuru specifska darbība tieši vērsta uz karogu, karogu mastu izgatavošanu. Un es domāju, viņiem viss ir gan tehnoloģiksi izstrādāts, gan ķīmiķi, gan fiziķi piesaistīti, lai izveidotu tādu materiālu, kas ir atbilstošs,” stāsta Rihards Kols.
Jāpiebilst, ka arī Ogrē esot veikti aprēķini, vai karogs plīvos, un rezultāti bijuši pozitīvi. “Aprēķini tika veikti, un it kā viss liecina, ka karogam ir jāplīvo,” stāsta Ogres novada sabiedrisko attiecību vadītājs.
Par lielajiem karogiem nu domā arī citas Latvijas pilsētas, piemēram, Valmiera un Smiltene. Vai plīvos lielizmērā karogs uz AB dambja, to, iespējams, varēs redzēt šā gada novembrī.
