Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums paredz Ogres pilsētai noteikt valstspilsētas statusu, tāpēc tai pēc pašvaldību vēlēšanām būs balsstiesības asociācijā.
Taču līdz tam Ogres pārstāvji varēs piedalīties asociācijas organizētajās sanāksmēs un paust viedokli par jebkuru interesējošu jautājumu, skaidroja Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors un Saeimas deputāts no Zaļo un Zemnieku savienības Viktors Valainis.
“Tas, ka Ogre pievienojas, ir viennozīmīgi asociācijai liels ieguvums. Tas ir otrs lielākais novads aiz Rīgas pēc iedzīvotāju skaita. Tā ir iespēja, ka viņi tiek uzklausīti,” sacīja Valainis.
“Mēs arī tiekamies ar dažādu jomu ministriem, un mūsu viedoklī ieklausās, un tas tiek ņemts vērā pašvaldībām ļoti svarīgu jautājumu risināšanā visdažādākajās jomās. Man ir prieks, ka Ogres jaunais novads pievienojas, un Lielo pilsētu asociācija ar šo soli paliek vēl stiprāka,” pauda Valainis.
KONTEKSTS:
Saeima pērn 10. jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu. Tā paredz no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42, turpmāk būs 10 valstspilsētas, bet vietējām kopienām vietējo jautājumu risināšanai būs savi vēlētie pārstāvji jeb nulles līmeņa pašvaldības.
Valsts prezidents Egils Levits saņēma 46 pašreizējo pašvaldību vadītāju parakstītu vēstuli ar lūgumu reformas likumprojektu kā nepietiekami argumentētu nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, tomēr Valsts prezidents izsludināja Administratīvi teritoriālās reformas likumu.
Tāpēc virkne pašvaldību vērsās Satversmes tiesā, kur ierosinātas vairāk nekā 10 lietas saistībā ar novadu reformu.
