Dienas ziņas

Ieskicē reģionālās reformas bilanci

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Oficiālajās peldvietās trūkst pludmales glābēju

Oficiālajās Latvijas peldvietās trūkst pludmales glābēju

Pārgalvība, alkohols un neuzmanība – tie ir galvenie iemesli, kāpēc cilvēki slīkst. Lai gan primāri par savu drošību uz ūdens būtu jādomā katram pašam, lielu uzmanību tam velta pludmales glābēji. Latvijā ir liels skaits oficiālo peldvietu, kurās glābēju nav.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) glābēji šogad no ūdenstilpēm izcēluši jau 36 noslīkušus cilvēkus. Tomēr patiesais skaits ir vēl lielāks. VUGD statistikā reģistrē tikai tos gadījumus, kad ugunsdzēsēji glābēji veic glābšanas vai meklēšanas darbus. Meklēt noslīkušos dodas VUGD ūdenslīdēji ar atbilstīgu kvalifikāciju. Latgalē tādi ir tikai VUGD Rēzeknes daļā, un tas būtiski sarežģī situāciju.

"Palīdzēt var katra daļa, katrs postenis. Tur jau brauc, kas tuvākie. Principā viņi vienalga atbrauks. Viņiem ir arī laivas, viņi jau brauc kā uz glābšanas darbiem. Mums ir papilddarbs vēl kā ūdenslīdējiem. Tie jau vairāk ir meklēšanas darbi," skaidroja VUGD Latgales reģiona brigādes Rēzeknes daļas nodaļas komandieris Jānis Rutkovskis.

VUGD uzsvēra, ka peldēties ieteicams tikai oficiālajās peldvietās. Veselības inspekcijas mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka Latvijā tādas ir 57. Taču ne visās strādā pludmales glābēji, kas uzrauga atpūtniekus.

Piemēram, Latgalē ir deviņas oficiālas peldvietas, no tām pludmales glābēji strādā tikai Jēkabpilī un Daugavpilī.

"Vajadzētu, kas visu laiku pieskata. Jo tomēr mums arī bišķi laiks paiet, kamēr mēs aizbraucam. Bet tās minūtes – tas daudz ko izšķir tajā brīdī," teica Rutkovskis.

Rēzeknē oficiālā peldvieta ir Kovšu ezera pludmale. Lai gan peldvieta ūdenī ir norobežota ar bojām, ezera krastā uzstādīts informatīvais stends, kurā norādīti operatīvo dienestu tālruņi un instrukcija par pirmās palīdzības sniegšanu slīkšanas gadījumā, uzrunātie rēzeknieši uzskata, ka peldvieta ir ļoti noslogota un tā būtu jāuzrauga glābējiem.

"Atnācu ar mazdēlu. Vajag viņu pieskatīt, jo bērni blēņojas. Ar smiltīm, akmeņiem mētājas, kuri bez vecākiem nāk. Aizpeld tālu. Tā ka glābēji būtu vajadzīgi, lai pieskata," sacīja rēzekniete Marija.

"Ja kaut kas notiek, mēs parasti kaut kur zaudējam to uzmanību un citreiz arī uztraucamies, ka mēs varam viens otram nepalīdzēt vienkārši. Vajadzētu profesionālu cilvēku klāt," uzskata rēzekniete Irēna.

VUGD atgādina, ka slīkstošu cilvēku nevajadzētu mesties glābt pašam. Par nelaimes gadījumu jāziņo operatīvajiem dienestiem.

"Ja kaut kur brauc atpūsties, vajadzētu zināt tieši konkrētu vietu, kur viņi ir, kur atrodas. Ja kaut kas gadās, lai viņi vismaz varētu paskaidrot, kur braukt. Bieži gadās, ka nevar apskaidrot, kur viņi ir," sacīja VUGD pārstāvis Rutkovskis.

Pērn no ūdenstilpēm kopumā izcelti 118 noslīkušie. No tiem trīs bija bērni. Vislielākais nelaimes gadījumu skaits bija jūlijā. Ņemot vērā drūmo statistiku, glābšanas dienesti cer uz pašvaldību līdziesaisti pludmales glābēju nodrošināšanā peldvietās.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti