Neskatoties uz to, ka pagājušonedēļ Saeimas pieņemto likumu par valsts un kapitālsabiedrību pārvaldības principiem pavadīja asas diskusijas un kritika par iespēju, ka valsts uzņēmumos varētu tikt atjaunotas skandālu apvītās uzņēmumu padomes, tieši šo padomju izveidošana ir viens no priekšnosacījumiem, lai Latvijas varētu kļūt par OECD dalībvalsti.
Kā Saeimas sēdē skaidroja deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševiča, arī šobrīd pastāvošā kārtība, ka uzņēmumu valdēm nav īstu uzraugu, nav pareiza un nav pieņemama OECD. „Lai Latvija varētu tikt uzņemta OECD, mūsu valsts uzņēmumu pārvaldībai ir jāatbilst labas prakses kritērijiem, kas ir ļoti stingri noteikti. Un šajā gadījumā, ja valsts uzņēmumi tiek vadīti tādā veidā, ka valdēm nav uzrauga, kas pārbauda un uzrauga darbību, tas nav atbilstoši labas prakses principiem, kas ir kā stingrs kritērijs dalībai OECD,” sacīja deputāte.
Iepriekš Latvija bija paudusi apņēmību pievienoties OECD no 2016.gada, un nesenie organizācijas amatpersonu izteikumi liecina, ka Latvijai ir izredzes noslēgt visas pievienošanās sarunas līdz gada beigām.
Eksperti ir izteikušies, ka Latvija no dalības OECD gan automātiski neiegūs tiešus labumus, tomēr tā veicinās investoru uzticību un arī var uzlabot Latvijas kredītreitingus.
Ārlietu ministrijas pārstāvis Kārlis Eihenbaums arī iepriekš uzsvēra, ka dalība OECD ir veids, kā Latvijai sakārtot savu uzņēmējdarbības vidi: „Latvijas pievienošanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai ir svarīga pašai Latvijai, jo tas ļauj pašiem sakārtot savu ekonomisko, uzņēmēju vidi. Un tieši balstoties uz labāko pieredzi, kāda ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstīm. Sakārtojot šo vidi, mēs padarīsim Latviju pievilcīgāku investoriem, starptautiskajiem sadarbības partneriem.”
OECD ir starpvaldību organizācija, kuras sastāvā ir 34 attīstītākās pasaules valstis, tostarp 21 Eiropas Savienības dalībvalsts. Lai iestātos organizācijā, valstij jāatbilst četriem kritērijiem - līdzīgi domājoša valsts, nozīmīgs spēlētājs, savstarpējā ieinteresētība un globālie apsvērumi. Tomēr valstu atbilstība šiem kritērijiem nenodrošina automātisku uzņemšanu organizācijā. Lēmums tiek pieņemts, pamatojoties uz OECD stratēģiskajām interesēm, ģeopolitisko līdzsvaru, kandidātu individuāliem ekonomiskiem sasniegumiem, kā arī organizācijas spēju uzņemt jaunas valstis.
Jau ziņots, ka Latvijas iestāšanās procesa koordinators paudis, ka mērķis iestāties organizācijā jau 2016.gadā ir reāls.
Vēlāk ziņots, ka Latvijas iestāšanās termiņi OECD tika apdraudēta, jo Saeimas Tautsaimniecības komisijā pēc Nacionālās apvienības deputātu iniciatīvas tika atlikta Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likuma tālākā virzība uz otro lasījumu. Lai Latvija spētu pierādīt atbilstību OECD, tai vajadzēja minēto likumu pieņemt galīgajā lasījumā un sagatavot atbildīgās Ekonomikas ministrijas ziņojumu jau jūlija sākumā.
