Dienas ziņas

Apzagti Ukrainai paredzētie auto

Dienas ziņas

"Progresīvie" vēlas strādāt valdībā

OECD: Studenti Latvijā bieži nepabeidz augstskolu

OECD: Studenti Latvijā bieži nepabeidz augstskolu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Lai arī Latvijā pieaudzis to jauniešu īpatsvars, kuri ir ieguvuši augstāko izglītību, vienlaikus ļoti daudzi studenti augstskolas nepabeidz tam paredzētajā laikā vai atbirst pavisam. Tā savā jaunākajā ziņojumā norādījuši OECD jeb Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas eksperti un analītiķi. Turklāt šādi secinājumi atkārtojas jau vairāku gadu garumā. 

Ir augstākās izglītības diploms kabatā vai nav – tas kopumā ietekmē cilvēka izredzes darba tirgū un to, kādu algu viņš saņems. Tāpēc likumsakarīgi – arī vēlme studēt ir liela. Tomēr satraucoši, ka Latvijā liela daļa studentu studijas nepabeidz laikā vai tās pamet pavisam. 

Uz to Latvijas politiķu un amatpersonu uzmanību atkārtoti vērš OECD izglītības un datu eksperti. Vien 48% bakalaura programmu studentu augstskolas pabeidz laikā. Nevar teikt, ka otra puse diplomu neiegūst nemaz. Tādi arī ir, bet, pēc OECD datu uzskaites, starp viņiem ir arī vēl tādi studējošie, kas maina augstskolas, ņem pārtraukumus vai arī no klātienes pāriet uz neklātieni un tāpēc nepabeidz uzsākto sākotnēji paredzētajā laikā. 

OECD Izglītības un prasmju departamenta statistiķe Hīvūna Bei norādīja: "Ja studenti pamet augstāko izglītību, jo viņi ir atraduši darbu, tad varētu domāt, ka tā nav liela problēma. Nebūtu nekā traka, ja studenti mainītu klātieni pret neklātieni vai studiju kursus, tomēr,

ja mēs paraugāmies uz to, cik daudz studentu augstskolas nepabeidz, tas gan ir satraucoši.

Vai valsts ieguldītie līdzekļi un cilvēka paša ieguldītie līdzekļi tiek pareizi iztērēti?"

OECD Izglītības un prasmju departamenta statistiķe Hīvūna Bei
OECD Izglītības un prasmju departamenta statistiķe Hīvūna Bei

Plašākā pētījumā pirms trim gadiem OECD jau aizrādījusi, ka Latvijā gandrīz puse studentu par mācībām paši nemaksā, tāpēc sanāk, ka valsts iegulda miljoniem eiro caurā maisā. 

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs atzīmēja: "Tieši ņemot vērā 2019. gada rekomendācijas, mēs jau sākam strādāt pie uzlabota finansēšanas modeļa, kas ieviestu papildu stimulu un būtu saistīts ar atbiruma rādītāju samazināšanos augstskolās.

Mēs gribētu, lai šis rādītājs nebūtu lielāks par 20%. Šobrīd saskaņā ar metodoloģiju no OECD tie ir aptuveni 50%."

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta di...
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs

Tuvāko mēnešu laikā valdība varētu skatīt IZM piedāvājumu atteikties no budžeta vietām, vairumam studējošo liekot maksāt līdzmaksājumu. Tas palīdzēšot virzīties uz noteikto mērķi.

Latvijas Studentu apvienības prezidents Rūdolfs Aleksandrs Strods stāstīja, ko par ieceri domā studenti: "Šajā gadījumā, ja visiem studējošajiem būtu jāsedz daļa no savām studiju maksām, tā, pirmkārt, būtu arī tāda atbildības sajūta nedaudz lielāka. Līdz ar to teorētiski [atbirums] varētu mazināties. Bet ir satraukums, ka tad mazāk cilvēku vispār uzsāktu studijas. Respektīvi, te ir jāmēģina sabalansēt, cik vispār cilvēku sāk studēt un kā palīdzēt viņus noturēt."

Latvijas Studentu apvienības prezidents Rūdolfs Aleksandrs Strods
Latvijas Studentu apvienības prezidents Rūdolfs Aleksandrs Strods

Lai skolēnus motivētu mācīties labāk un tālāk būt sagatavotākiem augstskolai, pieņemts lēmums pakāpeniski celt centralizēto eksāmenu latiņu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti