Tā arī norāda, ka pedagogu atalgojuma paaugstināšana uzlabos situāciju personāla atlases jomā, taču liks veidot lielākas klases ar augstāku skolēnu skaitu attiecībā pret skolotāju. OECD arī rosina uzlabot pedagogu pašvērtēšanu un atestāciju, kā arī izglītības informācijas sistēmu un stratēģiskāk jāizmanto dažādu pētījumu dati, lai padarītu reformas par prioritāti.
Tāpat organizācijas ieteikumi Latvijai ir vēl vairāki orientēties uz praktiskām iemaņām un darba vidē balstītu mācību procesu, veidot skolu sistēmu elastīgāku – tādu, kas straujāk spēj pielāgoties mūsdienu prasībām.
“Visām tēzēm, kas šodien izskanēja, var tikai piekrist. Mums ir ārkārtīgi svarīga sadarbība ar pašvaldībām. Mums ārkārtīgi svarīgi visiem kopā izprast, ka ne jau naudas plūsmas menedžments ir tas galvenais, galvenais ir, lai šī naudas plūsma stimulē izglītības kvalitāti,” saka izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”).
OECD norāda uz vairākām gan negatīvām, gan pozitīvām īpatnībām Latvijas izglītības sistēmā. Kā negatīvās atzītas mazais finansējums skolēnu apmācībā visos līmeņos, kas ir zemāks nekā daudzās OECD valstīs. Tāpat ir nepieciešama sistemātiskāka pieeja pedagogu un skolu vadītāju sagatavošanai, kā arī precīzāki atbalsta pasākumi skolēniem lauku reģionos. Kopumā priekšā vēl stāv plašs darbs, lai kvalitatīva izglītība būtu visiem skolēniem.
Tomēr vienlaikus atzīts, ka Latvijā izglītības līmenis ir labs, jo ļoti maz ir tādu skolēnu, kam pamatzināšanu līmenis ir neliels. OECD pārstāvis Andreass Šleihers atzinis, ka, ņemot vērā 20 gadus ilgušās dažādās ekonomiskās grūtības, Latvija ir spējusi celt skolēnu zināšanu un mācību kvalitātes līmeni.
Par izglītības izaugsmi daudzu gadu griezumā Šleihers Latviju vērtē ļoti augstu: “Eiropā neatradīsiet daudz valstu, kur izglītības izaugsme bijusi tik strauja. Paraugieties uz dabaszinātņu sasniegumiem. 2006.gadā jūs krietni atpalikāt no ekonomiski attīstītās pasaules rādītājiem, tagad – jūs esat priekšā! Tāpēc par progresu es dotu augstu atzīmi – 8. Runājot par to, kāda ir kopējā Latvijas izglītības situācija, es liktu 5.”
Pēc OECD standartiem Latvija izglītībā iegulda daudz par maz. Tajā pašā laikā nauda negarantē panākumus. Šī ir iespēja domāt stratēģiski, kur investīcijas izglītībā strādās vislabāk un kā atrast balansu starp skolotāju skaitu un kvalitāti.
Pasaules labākajās izglītības sistēmās ikreiz, kad jāizvēlas ieguldīt labākā skolotājā vai uzturēt klasi ar mazāk bērniem, viņi izvēlas ieguldīt labākā skolotājā, norāda eksperts. Tas nozīmē arī pārāk mazskaitlīgu skolu slēgšanu.
“Tā ir ļoti smaga izvēle! Slēgt skolu ciemā nozīmē atņemt šim ciemam sirdi un identitāti. Tajā pašā laikā jums jādomā par ciema bērnu nākotni. Šobrīd viņi atstāti astē, viņi saņem zemākas kvalitātes izglītību nekā pilsētās. Tāpēc nolieciet savus skolēnus priekšplānā. Domājiet, kas viņiem vajadzīgs nākotnei,” norāda Šleihers.
Viena no ministrijas iecerēm, kā stimulēt kvalitāti, ir jauna skolotāju motivācijas sistēma, kur pielikums pie algas būs atkarīgs nevis no stāža, bet no skolotāja ieguldījuma savā izaugsmē, skolēnos un metodikas attīstībā.
