Izglītības izmaksas
Latvijas izdevumi uz skolēnu vai studentu ir zemāki par OECD vidējiem izdevumiem, tomēr tērējam vidēji lielāku daļu no iekšzemes kopprodukta (IKP) uz iedzīvotāju katrā izglītības pakāpē:
- 27% sākumskolas izglītības pakāpē (OECD vidēji – 22%),
- 28% pamatizglītības otrajā posmā un vidējā izglītībā (OECD vidēji – 25%),
- 42% augstākās izglītības pakāpē (OECD vidēji – 38%).
No 2010. līdz 2015.gadam Latvijā par 30% pieauga izdevumi uz skolēnu, kas ir augstākais rādītājs visās OECD valstīs. Ziņojumā tas tiek saistīts ar skolēnu skaita samazināšanos un lielākiem kopējiem izdevumiem pamatizglītības un vidējās izglītības iestādēm.
Piecos gados Latvijā skolēnu skaits samazinājās par 9%, bet izdevumi pieauga par 18%.
Izdevumi uz studentu pieauga vēl straujāk – par 56%. Tas tiek skaidrots ar izdevumu pieaugumu augstākajā izglītībā Latvijā pēc ekonomiskās krīzes un studentu skaita samazināšanos.
Savukārt privātie izdevumi izglītībai OECD valstīs no 2010. līdz 2015.gadam pieauga par 10%. Turpretī Latvija šajos piecos gados piedzīvoja lielāko faktisko privāto izdevumu samazinājumu – par 28%.
OECD pievērsa uzmanību arī izglītības iestāžu kārtējiem un kapitāliem izdevumiem. 2015.gadā kārtējie izdevumi bija 79% no kopējiem izdevumiem Latvijā (OECD vidēji – 92%), bet kapitālie izdevumi Latvijā ir augsti. Tas īpaši pamanāms augstākajā izglītībā, kur 31% izdevumu ir novirzīti kapitālajiem izdevumiem, kas esot pārsteidzoši, ņemot vērā 16% samazinājumu studentu skaitam no 2010. līdz 2015.gadam.
Skolotāju algas
Latvijā vairāk nekā 45% skolotāju ir vismaz 50 gadus veci, tādējādi 15 gados aptuveni puse skolotāju sasniegs pensijas vecumu.
Latvijā vidusskolas skolotāji vispārējās izglītības programmās pelnīja par 22% vairāk nekā darbinieki ar līdzīgu izglītību 2016.gadā. Tā bijusi augstākā relatīvā alga visās OECD valstīs. Taču absolūtā izteiksmē vidējās skolotāju gada algas Latvijā ir zemākās visās OECD valstīs un partnervalstīs.
2016.gadā vidējā alga skolotājam Latvijā bija 2,5 reizes mazāka nekā vidējais rādītājs OECD.
OECD vērtē, ka izglītības izmaksas paaugstina mazās klases, jo uz skolēnu skaitu ir vairāk skolotāju.
Latvijā skolēnu skaits klasēs ir zem vidējā,
un tas redzams gan sākumskolā (16 skolēni klasē, salīdzinot ar vidējo OECD rādītāju – 21), gan pamatizglītības otrajā posmā (15 skolēni salīdzinājumā ar vidējo OECD rādītāju – 23).
Latvijā gan to daļēji kompensē ar mācību gadu skolēniem: Latvijā 173 dienas, vidēji OECD – 183 dienas.
Latvijā pamatizglītības otrā posma skolotāji faktiski māca par 46% vairāk, nekā paredz oficiāli noteiktā slodze, un tā ir augstākā atšķirība starp OECD valstīm.
