Pusdiena

Krievija un Ķīna bloķē ANO rezolūciju par septiņu dienu pamieru Alepo

Pusdiena

Pusdiena 07.12.2016

OECD: Latvijas skolēnu sniegums mācībās īpaši nemainās, sliktākie rādītāji – lasīšanā

OECD: Latvijas skolēnu sniegums mācībās īpaši nemainās, sliktākie rādītāji – lasīšanā

Latvijas skolēnu sasniegumi dabaszinātnēs, matemātikā un lasīšanā salīdzinājumā ar dažādu citu valstu skolēnu rezultātiem šogad bijuši līdzīgi kā iepriekšējos gados. Tas secināts starptautiskā OECD pētījumā, kurā pētnieki arī iesaka Latvijā turpināt skolu tīkla optimizāciju. Tikmēr Igaunijas skolēnu zināšanas OECD novērtējis kā trešās labākās pasaulē.

Šajos OECD pētījumos, kas norisinās reizi trijos gados, Latvija piedalās jau 18 gadus, taču šis ir pirmais, kad Latvija pētījumā iekļauta kā OECD dalībvalsts. 

Vājākās prasmes lasīšanā

Starptautiskajā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) skolēnu novērtēšanas programmā pētnieki vērtē 15 gadus vecu 9. klašu skolēnu prasmes matemātikā, dabaszinātnēs un lasīšanā.

Līdz šim Latvijas skolēni uzrādījuši vājākās prasmes tieši lasīšanā, kur skata skolēnu spēju atpazīt tekstā metaforas, ironiju, kā arī izlasīto saistīt ar savu pieredzi.

Lasīšanā 15 gadus jauniešu sniegums līdz šim bijis zemāks nekā OECD valstīs vidēji, un pētnieki lieto salīdzinājumu – augsti rezultāti lasīšanā ir tikai katram trešajam skolēnam no 1000, un tātad nepieciešams skolēnos attīstīt kritisko domāšanu.

Turpretī matemātikā līdz šim Latvijas skolēnu rādītāji bijuši līdzvērtīgi skolēnu vidējam sniegumam OECD dalībvalstīs. Tomēr ir relatīvi maz skolēnu, kas var atrisināt augstākās grūtības pakāpes uzdevumus. Līdzīgi arī dabaszinātnēs Latvijas skolēnu rezultāti būtiski neatšķiras no vidējiem rādītājiem un ir pielīdzināmi rādītājiem Francijā, Lietuvā un Austrijā.

Rādītāji 10 gados nemainās

Rādītāji lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs būtiski nav mainījušies pēdējo desmit gadu laikā.

Šie pētījumi notiek reizi trīs gados, un Latvija tajos piedalās jau teju 20 gadus. Šobrīd Latvijas Universitātē, klāt esot nozares ekspertiem, atbildīgajai ministrijai un pedagogiem no vairākām Latvijas skolām, notiek jaunākā pētījuma rezultātu paziņošana, norāda pētījumu vadītājs Latvijā un Latvijas Universitātes profesors Andris Kangro.

"Statistiski nozīmīgu, tā smalki sakot, izmaiņu mūsu skolēnu sasniegumos nav. Šobrīd šajā ciklā un, salīdzinot ar tiem iepriekšējiem, ar kuriem jāsalīdzina, mums izmaiņu nav.

Mums ir dažādi jāstrādā ar izcilajiem skolēniem un skolēniem, kuri nav tik izcili. Skolotājam ir jāatrod katram skolēnam tā atslēdziņa, un tas nav vienkārši," sacīja Kangro.

OECD: Labāki rezultāti Rīgā

Latvijā palielinās sociālekonomiskā statusa ietekme uz skolēnu sasniegumiem. Turīgāku vecāku bērniem ir lielākas izredzes iegūt konkurētspējīgu izglītību.

Nozīme ir arī skolēna vecāku izvēlētajai profesijai, iegūtajai izglītībai un tam, vai mājās ir arī pašam sava istaba, kur mācīties, un dators, kas ar katru gadu kļūst arvien nepieciešamāks arī pamata un vidējā izglītībā.

Turklāt pētījumu rezultāti rāda - labāki sniegumi mācību priekšmetos ir skolēniem Rīgā, kur arī vairāk ģimnāziju, bet sliktāki – laukos. 

"Joprojām ir šī plaisa, pilsēta – lauki. Tas ir visai satraucoši. Mums skolu tīkla optimizācija noteikti ir aktuāla. Sakarā ar kvalitāti, es šo nesaku tik daudz ekonomiski, ja ir skola kļuvusi maza, tātad viņa ir patukša un tas ekonomiski nav izdevīgi. Es šobrīd par to nesaku. Es saku par to, ka mazākās skolās ir mazāki sasniegumi. Tas ir skolu tīkla jautājums, un kvalitāte šajās mazajās skolās, kuras vairāk ir laukos un tamlīdzīgi," teica Kangro.

Iepriekšējā pētījumā, 2013.gadā, eksperti Latviju mudinājuši turpināt sakārtot skolu tīklu laukos un risināt pedagogu atalgojuma jautājumu, no kā atkarīga izglītības kvalitāte. Lai gan jāsecina, ka ieteikumi tiek ievēroti, aizvien politikas veidotāji kā prioritāti publiskajā telpā min skolu tīkla sakārtošanu. Par to nākamgad veiks speciālu pētījumu.

Igaunija jau trešā pasaulē

Tikmēr Igaunija OECD pētījumā ir jau trešajā vietā. Īpaši augstu ir novērtētas Igaunijas skolnieku matemātikas un dabaszinātņu prasmes, ne tik augstu – izpratne par lasīto.

Igaunija šajā pētījumā ir apsteigusi par inovatīvas izglītības sistēmas izveidi izslavēto Somiju, kas palikusi piektajā vietā.

Visaugstāk šajā pētījumā ir novērtēta Singapūra. Otrajā vietā ir Japāna, bet trešajā – jau pieminētā Igaunija. Tālāk seko atsevišķi izdalītā Taivānas galvaspilsēta Taipeja, pieminētā Somija, kā arī Makao, Kanāda, Vjetnama, Hongkonga un pētījumā atsevišķi izdalītās Ķīnas metropoles – Pekina un Šanhaja, kā arī Guaņdoņas province un Jiangsu province, kuri ir attīstītākie apgabali Ķīnā.

Latvija šajā sarakstā ieņem 31. vietu, savukārt Lietuva – 35. vietu. Latvijas „kaimiņienes” šajā sarakstā ir Spānija, kas ir 30.vietā un Krievija, kas ir 32. vietā.

Pavisam pētījumā ir aplūkotas 69 valstu izglītības sistēmas. Pēdējās vietās ieņem Tunisija, Maķedonija, Kosova, Alžīrija, kā arī Dominikāna, kas sarakstā ir pēdējā vietā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt