OECD: Latvijā liels sieviešu un gados vecāku skolotāju īpatsvars

Pedagogu novecošanās, kā arī būtiska atšķirība starp vīriešu un sieviešu īpatsvaru Latvijas izglītības iestādēs - tās ir problēmas, ko konstatējuši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti, publiskojot jaunāko pārskatu par izglītību OECD dalībvalstīs. Šis ir pirmais ziņojums, kurā dati par Latviju tiek iekļauti jau kā par OECD dalībvalsti.

 

Salīdzinot ar iepriekš ziņoto 2014.gadā, būtiskākās problēmas aizvien nav mainījušās, taču atsevišķās jomās panākti uzlabojumi.

Vecums un dzimumu nevienlīdzība

Gan iepriekš 2014.gadā, gan nupat svaigākajā pārskatā konstatēts, ka Latvijā skolotāju vidējais vecums palielinās un lielākoties pedagogi skolās ir vecumā no 40 līdz 60 gadiem. Tādi ir 64% skolotāju, kamēr skolotāji, kas ir vecumā līdz 30 gadiem, ir vien 8%. Pēc OECD vidējiem rādītājiem daudzviet pasaulē skolotāju vairums ir šajā vecuma grupā.

Latvijā jaunos skolotājus piesaista "Iespējamās misijas" programma, kas aicina strādāt skolā, taču arī šīs programmas absolventi ne vienmēr izvēlas skolās palikt. Jaunajiem pedagogiem ar atbilstošu kvalifikāciju šī profesija nemaz nešķiet prestiža un pēc absolvēšanas salīdzinoši zemais atalgojums bieži vien nevilina. Pedagogu atalgojuma jautājumam gan ir virzība un par to, cik jaunais modelis ir veiksmīgs vai neveiksmīgs, varēs spriest oktobrī, kad skolotāji saņems pirmās algas.

Jaunākais ziņojums ir statistisks, bez kvalitatīvas analīzes, bet maijā OECD publiskoja konkrētu vērtējumu tieši Latvijai un pedagogu mazās algas bija būtiskākā problēma, ko turpmāk aicināts risināt.

Vēl viena problēma, ko konstatējuši eksperti, ir lielā dzimumu nevienlīdzība.

Proti, Latvijā 81% pedagogu ir sievietes, tostarp augstskolās, kas ir pretēja tendence Eiropai kopumā.

Eksperti arī norādījuši, ka dzīves kvalitāti, darba tirgus ainu un citus ekonomiskos aspektus kropļo šāda atšķirība, un tā neattiecas vien uz skolotāja profesiju, bet arī uz veselības aprūpes sektoru, inženierzinātnēm, kur gan ir mazāks sieviešu īpatsvars.

Līdzīga dzimumu disproporcija vērojama arī augstākajā izglītībā. Eksperti norāda - apmierinātība ar dzīvi, algas apmērs un iespēja nenokļūt bezdarbnieku rindās korelē ar iegūto izglītību. Un arī šeit dominē tieši sievietes, proti,

Latvija ir ceturtajā vietā no visām pārskatā iekļautajām valstīm, kur dominē sievietes ar augstāko izglītību. Tas ir virs vidējā rādītāja Eiropā un OECD.

Viens no mazākajiem finansējumiem izglītībā

Latvija ir starp tām valstīm, kas izglītībai procentuāli no iekšzemes kopprodukta (IKP) tērē salīdzinoši mazāk uz citu valstu fona. Latvija ir līdzvērtīgā situācijā ar Čehiju, Ungāriju un citām Austrumeiropas valstīm. Taču nu jau pozitīvāku tendenci uzrāda jaunākie dati, kas liecina, ka finansējums, kas atvēlēts izglītībai ir pieaudzis.

Lielākās summas, kas atvēlētas dažādiem izglītības līmeņiem ir pamata un vidējai izglītībai, kas Latvijā ir bezmaksas jeb finansēta no valsts budžeta, bērnu vecākiem par to nav jāmaksā. Publiskais finansējums krietni lielāks, nekā privātais aizvien ir pirmsskolas izglītībā. Arī pašlaik, kad valsts vairs nemaksā par bērna vietu privātajā bērnudārzā, tādā kā prioritāšu kājgalī atstāta augstākā izglītība.

Latvija ir starp tām valstīm, kur valda modelis – privātais līdzfinansējums veido lielu daļu no kopējā.

Augstskolas lielā mērā uztur studentu maksa par studijām. Krasi otrāda situācija ir Igaunijā, kur privātais finansējums ir minimāls.

To var skaidrot ar pirms trim gadiem izvēlēto modeli – studijas klātienē un igauņu valodā visiem ir par brīvu. Daļēji šāds modelis un finanšu plūsma uz pamata un vidējo izglītību rāda, ka Latvijai nav pietiekamu līdzekļu maksāt par visu un, protams, norāda uz prioritātēm.

Liels īpatsvars jauniem cilvēkiem ar augstāko izglītību

Vidēji citviet doktora grāds iegūstams jau 32 gados, bet Latvijā - 36 un 38 gados. Tāpat Latvijā bakalaura studijās katrs ceturtais students mācās neklātienē, maģistros - 15% mācās neklātienē.

Latvijai ir augsti rādītāji ar vidējo izglītību. Vairāk nekā 90% apgūst vidējo izglītību, bet 60% - profesionālo izglītību.

Trešdaļai Latvijas sabiedrības ir augstākā izglītība, kas ir tuvu vidējam rādītājam OECD valstīs kopumā un uz kopējā citu valstu fona Latvija ir pa vidu.

Pozitīvs aspekts, uz ko norāda arī eksperti - Latvija ir starp tām valstīm, kurās ir salīdzinoši liels īpatsvars, kam ir augstākā izglītība vecumā līdz 34 gadiem. Tie ir ap 40%.

Starp līderiem studentu piesaistē

Salīdzinot ar iepriekšējiem OECD datiem, ir pieaudzis kopējais valsts budžeta finansējums, kā arī skolēnu un studentu skaits. Latvija bija un ir starp līderiem studentu piesaistē. Tomēr ir samazinājies vidējais skolēnu skaits klasē.

Ja citviet tas aizvien pārsniedz 35 skolēnus klasē, Latvijā pašlaik tie ir vidēji 15 līdz 17 bērni klasē vai bērnudārza grupiņā.

Taču Latvijai izdodas arvien vairāk piesaistīt ārvalstu studentus, kas par studijām maksā vairāk nekā vietējie.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti