OECD kritizē Latvijas panākumus cīņā ar «korupcijas eksportu»

Latvija cīņā ar ārvalstu amatpersonu kukuļošanu pašlaik atrodas tikai sākumstadijā, secināja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti. Īpašu satraukumu raisa Latvijas spēja vērsties pret kukuļdevējiem kriminālprocesu ietvaros, iegrožot ārzemēs korupcijas rezultātā iegūtās naudas atmazgāšanu un robi likumdošanā.   

Trešdien, 21.oktobrī, OECD publicēja ziņojumu, kas veltīts Latvijas spējai ievērot  Konvenciju par cīņu ar ārvalstu amatpersonu kukuļošanu starptautiskajos komercdarījumos.

Latvija cenšas iestāties OECD, un vairāku prasību izpildīšana, tai skaitā arī šīs konvencijas ievērošana, ir obligāts nosacījums, lai kļūtu par OECD jeb “bagāto un veiksmīgo” valstu kluba biedru. Konvencijas prasības Latvijai ir obligātas, kopš valsts tai pievienojās pērn maijā.  

Saskaņā ar konvenciju, valstis, kuras to parakstīja, apņemas ieviest kriminālatbildību par tā dēvēto korupcijas eksportu – “apzinātu jebkādu prettiesisko labumu un priekšrocību piedāvāšanu, solīšanu un sniegšanu” ārvalstu amatpersonām, lai panāktu atbalstu vai pretdarbību jebkuram starptautiskajam komercdarījumam.

Ziņojuma autori no OECD atzīmē, ka Latvija ir izpildījusi zināmu likumu izstrādes  darbu, taču uzsver, ka likumu praktiskā piemērošana raisa bažas.  

Ziņojumā īpaši uzsvērts nopietns satraukums par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbības spējām. Ziņojuma autori īpaši iesaka valdībai atturēties no komentāriem, kas var veidot priekšstatu par politisko iejaukšanos biroja darbā. Tāpat ieteikts uzlabot likuma normas, kas reglamentē biroja priekšnieka atlaišanas procedūru.

Nesen birojā konstatētas kadru problēmas, kas “aptumšo biroja izmeklēšanas darbu un  liek apšaubīt tā spējas izmeklēt lietas”, rada ziņojuma autoriem īpašu satraukumu. “Signāliem” par kukuļņemšanu nebija turpinājuma “proaktīvās izmeklēšanas” veidā, teikts ziņojumā.

KNAB ir jāizslēdz kadru problēmas ietekme uz spēju izmeklēt kukuļošanas gadījumus ārzemēs. Šādas lietas prasa proaktīvu rīcību, tāpat kā lietas, kas saistītas ar naudas atmazgāšanu un grāmatvedības dokumentu viltošanu. Uzlabot likumu ievērošanu var arī, ciešāk sadarbojoties likumsargu orgāniem un personāla apmācību.

 Konteksts

OECD zināmi 5 gadījumi, kuros bija pamats turēt aizdomās Latvijas kompānijas vai privātpersonas par ārvalstu amatpersonu kukuļošanu. Neviens gadījums netika plaši izmeklēts. Vismaz divos gadījumos bija pamats turēt aizdomās Latvijas bankas par to izmantošanu kukuļu pārskaitījumiem no  ārvalstu kompānijām ārvalstu amatpersonām. Vienā gadījumā IT uzņēmums no ASV 2014.gadā atzina, ka tā Krievijas nodaļa samaksāja Krievijas amatpersonām kukuļus, Vācijas starpnieks pārskaitīja  2,2 miljonus eiro uz šo personu kontrolēto firmu kontiem Latvijas un Lietuvas bankās. Otrajā gadījumā ziņots par Kanādas kalnrūpniecības uzņēmuma kukuļiem Kirgizstānas vadībai par pieeju zelta raktuvei, nauda maksāta caur Latvijas starpniekiem.  

Atsevišķa sadaļa OECD ziņojumā veltīts naudas atmazgāšanai. Eksperti norāda uz riskiem, ka līdzekļi, kas saņemti ārzemēs koruptīvo darbību rezultātā, tiek atmazgāti caur banku sistēmu un to dara klienti nerezidenti.  

“Izrādījās, ka pastāvošās normas nespēj atklāt liela mēroga naudas atmazgāšanas gadījumus, par kuriem vēlāk ziņo mediji.  Latvijai jāprasa no bankām, kuras pieņem depozītus no nerezidentiem, ieviest stingrākus pasākumus, lai novērstu naudas atmazgāšanu. Tāpat nepieciešams biežāk pārbaudīt bankas un sodīt tās, kuras pārkāpj likumus. Cīņai ar naudas atmazgāšanu jābūt konsekventākai,” teikts ziņojumā.    

 Konteksts

Kā likumdošanas robs OECD ziņojumā pieminēts Krimināllikuma 323.pants, kas ļauj vērsties pret kukuļošanu ārzemēs. Tas prasa tiešu nodomu. Vizītes laikā OECD eksperti piedāvājuši Latvijas juristiem eksperimentu: iedomāties gadījumu – kāda Latvijas kompānija cer saņemt līgumu valstī, kurā valdībai ir korumpētās elites reputācija, tā slēdz līgumu par  miljonu eiro ar konsultantu, kura uzdevums ir saņemt šo līgumu. Kompānija neinteresējās, kā tērēs šo miljonu un ko konsultants darīs. Eksperimenta dalībnieki – izmeklētāji, tiesneši, prokurori un advokāti – bija vienisprātis, ka šāda uzņēmuma darbība nebūs pretrunā ar likumu, jo nebūs tiešo pierādījumu, ka kāda ārvalstu amatpersona saņemtu no tā kukuli.  

Tiesa, dokumenta autori atzīmē arī pozitīvu dinamiku, piemēram, aktīvu starptautisko sadarbību vairāku korupcijas gadījumu izmeklēšanā un ievērojamus labojumus likumdošanā. Kā pozitīvus piemērus ziņojuma autori min normas, kas paredz atklāt kukuļošanas faktus nodokļu auditos.  

Taču vairākus normatīvos aktus par kukuļošanas apkarošanu ārzemēs, aizdomās turēto izdošanu, uzņēmumu atbildību un neatkarīgo auditoru darbību vēl vajadzētu pieņemt. Līdzšinējie centieni informēt par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas prettiesiskumu un uzsākt privātajā sektorā cīņu ar šādiem gadījumiem pagaidām nav nesuši augļus.

Valstij arī jāpilda paustā apņemšanās izveidot visaptverošo sistēmu, lai aizsargātu personas, kas strādā privātajā sektorā un ziņo par savu darbadēvēju pieļautajiem pārkāpumiem korupcijas jomā.

OECD ziņojumu sagatavoja eksperti no Čehijas un Šveices, kas strādāja daudzviet, tajā skaitā Latvijā šī gada maijā. Līdz nākamā gada oktobrim Latvijai jāsniedz atbildes uz ziņojumā pausto kritiku un rekomendācijas, bet pilnā atskaite jāsagatavo līdz 2017.gada oktobrim.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti