Panorāma

Panorāma

Panorāma

«Vienotība» tuvinās «Latvijas attīstībai»

PVO: veselības aprūpei jāpalielina finansējums

OECD: Katrs septītais iedzīvotājs Latvijā nesaņem veselības aprūpi dārdzības, attālumu un rindu dēļ

Latvijai ir jānojauc barjeras starp iedzīvotajiem un augsti kvalitatīvu veselības aprūpi – norādījusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). Daudzi rādītāji šajā jomā Latvijai vairākkārt atpaliek no vidējiem OECD valstīs, bet valsts īstenotie pasākumi nav spējuši mainīt situāciju, ziņo Rus.lsm.lv.

Zemāki rādītāji nekā OECD valstīs

OECD ziņojumā uzsvērts, ka saskaņā ar OECD standartiem Latvijā ir īss iedzīvotāju dzīves ilgums – 73,9 gadi. Tas ir vairāk nekā par sešiem gadiem mazāk, nekā vidēji  organizācijas dalībvalstīs. Tāpat OECD norāda, ka valstī aizvien daudz iedzīvotāju smēķē un lieto alkoholu, kas esot atšķirīgi no citām valstīm, kur izdodas samērā veiksmīgi cīnīties ar šīm problēmām.

“Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, budžeta finansējums veselības aprūpei ir zems un 2015.gadā bija 3,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP),” norādīts organizācijas ziņojumā. Ievērojamie pacientu līdzmaksājumi šo rādītāju paaugstina līdz 5,6% no IKP. Tomēr arī tas ir krietni zemāks nekā OECD valstīs, kur rādītājs sasniedz vidēji 9%.

Lai gan ārstu un iedzīvotāju skaita attiecība Latvijā ir aptuveni tikpat liela kā vidēji OECD, tomēr diplomēto medmāsu un feldšeru ir divreiz mazāk nekā citās dalībvalstīs - tikai 4,9 uz tūkstoš iedzīvotājiem. OECD šis rādītājs vidēji ir 9,1.

Gandrīz katrs septītais Latvijas iedzīvotājs (starp iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem tas ir katrs trešais) vispār nesaņem veselības aprūpes pakalpojumus to izmaksu, attāluma (līdz medicīnas iestāde) un gaidīšanas laika dēļ, secina OECD.

Organizācijas dalībvalstīs šis rādītājs ir vidēji 3% jeb katrs 33. iedzīvotājs.

OECD gan atzinīgi vērtē Latvijas valdības pievēršanos šīs nozares problēmām. Taču, lai situācija patiesi uzlabotos, nepieciešams turpināt ieguldīt nozarē.

OECD rekomendē novirzīt līdzekļus vairākos prioritāros virzienos:

  • Uzlabot veselības aprūpes pieejamību ar atvieglojumu starpniecību cilvēkiem no sociāli jūtīgām grupām, ar zemiem ienākumiem un ar hroniskām slimībām sirgstošajiem.
  • Ieviest datorsistēmas nozarē, kas ļautu efektīvāk strādāt.
  • Iesaistīt ģimenes ārstus, farmaceitus un medmāsas profilakses pasākumos.
  • Padarīt sistēmu efektīvāku ar stratēģiskāku valsts finansējuma sadali starp slimnīcām. Ziņojumā gan norādīts uz veiksmīgu slimnīcu tīkla optimizāciju krīzes laikā. 

Nevienojas par virzienu veselības finansēšanai

Veselības aprūpes sistēmas finansēšana trešdien, 21.septembrī, bija arī galvenais temats konferencē, kurā premjers sasauca veselības aprūpes darbiniekus un politikas veidotājus.

Lai gan konference ilga vairākas stundas un bija plaši apmeklēta, vienoties par kādu no iepriekš apspriestiem virzieniem vēl neizdevās.

Iepriekš piedāvāti scenāriji palielināt veselības nozares finansējumu uz sociālo iemaksu rēķina vai radīt publisko privāto pakalpojumu piedāvātāju konkurenci, attiecīgi maksājot par konkrētu pakalpojumu grozu. Veselības ministre Anda Čakša stāsta, ka vērtīga bijusi notikusī viedokļu apmaiņa un tālāk ar secinājumiem jādodas uz valdību.

“Mēs ejam nākošajā nedēļā uz Ministru kabinetu, es domāju, ka lielākā diskusija ir tieši par finansējuma avotiem, un tas varētu būt droši vien, ka aprīlī. - Jūs paliekat pie sava, ka vajadzētu valsts budžetam, ne privātajiem? - Es palieku pie valsts budžeta noteikti, jo man ir svarīgi, ka visi iedzīvotāji ir pasargāti no finanšu riskiem slimības gadījumā un pie tā, ka ir jābūt pieejamai un kvalitatīvai veselības aprūpei," sacīja ministre.

Čakša jau iepriekš aizstāvējusi pozīciju, ka nauda pieejamai veselības aprūpei jāmeklē valsts budžeta iekšējos resursos.

PVO: Jāpalielina veselības budžets

Līdzīgus secinājumus pauž arī starptautiski eksperti, piemēram, Pasaules Veselības organizācijas pārstāvis Tamāšs Evetovits. PVO pārstāvis arī uzsvēra, ka iedzīvotāju līdzmaksājumi par veselības aprūpes pakalpojumiem Latvijā jau ir starp visaugstākajiem Eiropā, tikmēr valsts finansējums – starp viszemākajiem. Tādēļ uzsvars ir jāliek tieši uz valsts finansējuma palielināšanu un papildu iedzīvotāju maksājums nav iespējams. 

“Bez valsts finansējuma finansēšanas modelis ir sekundārs jautājums. Bez politiskās gribas palielināt valsts finansējumu nekādas reformas nepadarīs veselības aprūpi labāku,” pauda Evetovits.

Turklāt finansējuma modelis, kāds  pastāv Latvijā, jau esot apdrošināšanas sistēma, pat, ja to tā nesauc. Tā ir jāsakārto, jāturpina konsolidēt slimnīcas un stiprināt primārā veselības aprūpe. Tomēr bez papildus sloga pacientiem.

To, ka tas ir iespējas, pierādījušas citas valstis, ieskaitot Lietuvu un Igauniju, kas veselības aprūpei atvēl 12-13% no budžeta.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas aplēsēm, arī Latvijai adekvāts finansējums būtu ne mazāk kā 12%.

Uz šo skaitli nu atsaucas arī Veselības ministrija. “Tas ir bijis reāli jau 2007.gadā. Un tad atšķirībā no OECD un Eiropas Savienības valstīm mēs esam gājuši uz leju. Šobrīd ir jāatrod tā politiskā griba atjaunot šos te procentus. Tas nav reāli nākamajā gadā, bet tas ir mērķis uz ko iet, un mums ir mērķis 2023.gadā sasniegt pat 14%,” saka ministre Čakša.

Iesaistīt privātos apdrošinātājus

Pasaules Veselības organizācija gan ir pret to, ka šo naudu ņem no sociālā budžeta, kāds bija Veselības ministrijas sākotnējais plāns. Nu tiek veikti aprēķini arī citu nodokļu pārdalei.

Taču šo mērķi Veselības ministrija joprojām grib sasniegt bez jaunu maksājumu iekasēšanas no iedzīvotājiem. Tomēr arī Latvijas Banka pastāv uz savu. Turklāt privāto apdrošinātāju iesaiste pēc tās ekspertu domām liks saņemties arī valstij.

“Sistēmā būs regulēta konkurence. Privātie apdrošinātāji konkurēs savā starpā ar valsts apdrošinātāju par klientu piesaisti, līdz ar to viņi būs spiesti piedāvāt efektīvāku pakalpojumu, kvalitatīvāku pakalpojumu,” norāda Latvijas Bankas eksperts Uldis Rutkaste.

Arī paši privātie medicīnisko pakalpojumu sniedzēji, kas iepriekš pauduši gatavību iesaistīties obligātajā veselības apdrošināšanā, aizvien uzstāj – viņu dalība sekmēs konkurenci un līdz ar to arī pakalpojumi kļūs kvalitatīvāki.

Premjers: Izvēle nebūs viegla

Pēc konferences paziņojumā medijiem premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) norādīja, ka lēmums par jauno veselības aprūpes finansēšanas modeli noteikti nebūs viegla izvēle: “Nav šaubu, ka būs ideoloģiski strīdi, partiju konkurence, bet tajā nedrīkst pazaudēt galveno – veselības aprūpes reformas mērķim ir jābūt pacientam, izārstētam pacientam, pilnvērtīgam sabiedrības loceklim, arī nodokļu maksātājam tad, ja viņš ir darbaspējīgā vecumā.”

Tikmēr Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds uzskata, ka par to, kādu variantu parlamentāriešiem un ministriem atbalstīt, jāvaicā iedzīvotājiem: “Tur noteikti, pirmkārt, jāprasa iedzīvotāju viedoklis. Iedzīvotājiem pašiem būtu jāpasaka, ja viņiem uzdod godīgu jautājumu. Lielā mērā iedzīvotāju aptauja būtu tā, kas varētu pateikt to noskaņojumu un tad arī politiķi varētu pieņemt kādu gudru lēmumu.”

Lai gan diskusijā neizdevās nonākt pie kopsaucēja, veselības ministre atzina - svarīgi, ka konferenci apmeklēja gan premjers, gan atbildīgo komisiju Saeimas deputāti. Viņu interese piedalīties liecinot par to, ka veselības aprūpe beidzot esot prioritāte Latvijā. 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt