Lēmums par nepieciešamību iestāties tika pieņemts pirms 20 gadiem, taču iestāšanās sarunas ilga trīs gadus, kuru laikā Latvijai lika gan apkarot korupciju un nerezidentu naudas atmazgāšanu bankās, gan atjaunot vismaz uz papīra nepolitiskas un profesionālas uzņēmumu padomes.
OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija ekskluzīvajā intervijā LTV slavēja Latvijas progresu un uzsver, ka ir svarīgi turpināt reformas.
OECD kādreiz tiek saukts par bagāto klubu. Latvijā mums ir ļoti augta ekonomiskā nevienlīdzība – vai mēs esam piemēroti šim klubam?
Attiecībā uz nevienlīdzību - jūs nevarat pateikt, ka ar rītdienu jūs atrisināsiet nevienlīdzību. To var mazināt ar labāku izglītību, ar labāku veselības aprūpes sistēmu. Jūs mazināt nevienlīdzību, radot vairāk iespēju, vairāk prasmju, apmācību. Cīnīties ar nevienlīdzību var ar iekļaujošu izaugsmi. Iekļaujoša izaugsme ir lietu kopums, un tā jums ir jākombinē un jāizbalansē ar produktivitāti.
Vai pēc jūsu domām Latvijai šī kombinētā pieeja nevienlīdzības samazināšanā izdodas labi?
Es domāju, ka mēs paužam gandarījumu par Latvijas iestāšanos tieši tāpēc, ka mēs varam dalīties ar Latviju dažās debatēs par reformām. Bet mēs varam arī mācīties no Latvijas lietas, ko Latvijai izdevies paveikt ievērības cienīgi ekonomikas atveseļošanā.
Kas ir labās prakses piemēri, ko citas valstis var mācīties no Latvijas?
Es domāju, ka tas kas ir patiešām iespaidīgi, ir jūsu atlabšana pēc krīzes – jo jums bija ļoti smaga krīze, skarba krīze.
Vai OECD valsties tiešām vēlētos pārņemt taupības politiku no Latvijas?
(smejas) Es domāju, ka pasaule ir jau piedzīvojusi ļoti lielu taupības devu. Mums ir bijuši astoņi fiskālās konsolidācijas un jostas savilkšanas gadi. Mēs esam sasnieguši lielāku stabilitāti attiecībā uz valstu finansēm visā pasaulē, OECD valstīs, ieskaitot tagad arī Latviju.
Bet jautājums ir – ko tagad darīt, lai radītu eksploziju attīstībā. Ko darīt, lai uzlabotu izaugsmes perspektīvas nākotnē. Patiesībā mēs sakām, Latvija nākamgad augs vairāk nekā par 3%, varbūt 3,5%. Es vēlos, lai mēs to varētu paveikt arī ar pasaules ekonomiku – mēs prognozējam pasaules ekonomikas izaugsmi 3% šogad un varbūt 3,3% nākamgad. Latvija augs ātrāk nekā pasaules ekonomika, Latvija augs ātrāk nekā Eiropa, nekā eirozona, tādā izpratnē no Latvijas var ņemt piemēru.
Bet ir vairākas jomas, ar kurām esam strādājuši ar Latviju. Kā jūs jau minējāt – tie ir jautājumi par valsts uzņēmumiem, par finanšu sektoru, kur Latvija jau ir pieņēmusi ļoti svarīgus lēmumus, un tāpēc mēs pie horizonta redzam uzlabojumus šajās jomās.
Vai Latvija var izskaust korupciju vai vismaz samazināt to līdz Skandināvijas līmenim?
Korupcija vai pretkorupcija ir viens no galvenajiem virzieniem, kurā OECD strādā. Mēs to darām starptautiskā līmenī, arī valstu līmenī. Un, protams, ja Latvija grib atbalstu šajā konkrētajā jomā, mēs ar prieku palīdzēsim.
Dažas no valstīm, kas nesen iestājās OECD, ir atkāpušās no savām reformām, kad dalība bija iegūta. Vai tas varētu notikt ar Latviju?
Reformas nekad nav tāpēc, lai iestātos OECD vai lai paliktu OECD, vai lai padarītu OECD laimīgu. Reformas ir tāpēc, ka valstīm tās ir vajadzīgas, tāpēc ka valdība un likumdevēji, un sabiedrība tic, ka šīs reformas ir nepieciešamas un viņi tās atbalsta. Tas, kas notiek – mēs nekad nesakām latviešiem, ko darīt ar Latviju, to latvieši zina labāk. Tas, ko mēs darām – mēs noliekam spoguli viņu priekšā – paskatieties [uz sevi], un paskatieties, kā citas valstis risina šīs problēmas. Tas ir jūsu lēmums, kā jūs gribat izskatīties nākamreiz, kad jūsu priekšā nolikšu spoguli.
Bet, ja Latvija vai kāda cita valsts vairs neatbilst jūsu vadlīnijām, šim spoguļa attēlam – vai valsti par to var izslēgt vai sodīt?
Nē, tas nav par izslēgšanu. Tas ir par sekām, kas rodas, ja neveicat reformas vai ja neveicat pietiekami dziļas reformas. Un sekas ir ļoti vienkāršas – jūs negūstat labumus, ko dod reformas.
Pagātnē OECD tika uzskatīts par bagāto valstu klubu. Meksikas, Polijas, tagad Latvijas iestāšanās – vai tas bija apzināts lēmums atšķaidīt šo tēlu?
OECD vada meksikānis! Es tas esmu! Tas vien ir labs piemērs, ka mēs neesam bagāto klubs. Tas, kas mēs esam – labas prakses klubs. Mēs ar valstīm iesaistāmies politikas dialogā. Mēs esam – kā mūsu devīzē labi pateikts - “labāka pārvalde labākai dzīvei”. Tas ir tas, ko darām. Un tas attiecas uz visattīstītākajām pasaules valstīm, kurām visu laiku ir jāuzlabo sava pārvalde, un tas attiecas uz vismazāk attīstītajām pasaules valstīm, kas arvien vairāk nāk pie mums pēc konsultācijām, lai arī tām nav nodoma iestāties OECD.
