Līdz jaunajam mācību gadam palicis vien nedaudz vairāk kā viens mēnesis, un pagaidām par mācību darba organizāciju ir daudz neskaidrību.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi principus, pēc kuriem vadīties – tie paredz no reģionālā principa pāriet uz skolu principu, respektīvi, drošās skolās ļaut mācīties klātienē arī tad, ja reģionā ir augsta vīrusa izplatība. Taču lielākā nozīme mācību procesā šogad būs vakcinācijai – potētie pedagogi varēs strādāt klātienē arī uzliesmojuma gadījumā.
IZM pārstāvis Jānis Aizpors norādīja: "Šobrīd diskusija ir par pedagogu vakcināciju un [pedagogi] tiek aicināti to darīt. Protams, mēs arī jauniešus aicinām vakcinēties – tos, kuri var saņemt vakcīnu droši, tas ir no 12 gadiem. Bet pagaidām tādu plānu, ka visiem jauniešiem varētu būt obligāti jāvakcinējas, tādu plānu šobrīd nav."
Pie potētiem skolotājiem varēs mācīties nepotēti bērni
Tātad pie vakcinētiem skolotājiem klātienē mācīties varēs arī nepotētie bērni, kas nozīmē, ka būs jāturpina ievērot epidemioloģiskās drošības prasības.
Kā zināms, saslimstība ar Covid-19 Latvijā lēni pieaug. Slimību profilakses un kontroles centrā skaidroja, ka tas lielā mērā saistīts ar ievestajiem gadījumiem, kā arī vairāk saslimst jaunieši vecumā no 20–29 gadiem aktīvā dzīvesveida dēļ.
Lai arī bērni šobrīd slimo salīdzinoši retāk, rudenī tas var mainīties, skaidroja SPKC pārstāve Ilze Arāja. "Šobrīd arī ir daudzas aktivitātes, kas nav saistītas ar izteiktu pulcēšanos, pirmsskolas izglītības iestādes, skolas. Vēl ir laiks sagatavoties, ir laiks, kad daudzas aktivitātes no ārtelpām ies uz iekštelpām. Arī tai skaitā, uzrunājam vecākus, domājot par skolas sezonas sākumu, attiecīgi [padomāt] par bērniem, kuru vakcinācija tiek veikta arī šobrīd Latvijā," viņa sacīja.
Neskatoties uz to, ka pusaudžiem vakcinācija nebūs obligāta, epidemiologi aicina vecākus tomēr laicīgi potēt arī bērnus.
Pašlaik vecuma grupā no 12–15 gadiem ir vakcinēti 15% no pusaudžiem. No 16–17 gadiem – 30% pusaudžu. Turklāt infektologs Uga Dumpis Latvijas Radio intervijā stāstīja, ka rudenī varētu lemt arī par potēšanas uzsākšanu jaunākiem par 12 gadiem.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) Vakcinācijas biroja pārstāve Inga Vasiļevska skaidroja: "Visaktīvākā grupa ar visstraujāko kāpumu, kurš joprojām turpinās, ir vecuma kategorija no 15–19 gadiem. Kāpums ir kopš sākās vakcinācija maijā. Lēzenāka vakcinācijas līkne ir jauniešiem vecumā no 12–14 gadiem, bet tur, es atgādināšu, vakcinācija Latvijā ir sākusies no šī gada jūnija."
Tuvojoties mācību gadam, IZM kopā ar nozari aicina aktīvi potēties arī studentus. Pašlaik vecuma grupā no 18–29 gadiem potēti ir 43% cilvēku.
KONTEKSTS:
Pedagogu vakcinēšanās tempi aizvien ir gausi. Līdz šīs nedēļas sākumam pret Covid-19 bija sapotējušies 62% vispārējās izglītības iestāžu pedagogu, 48% pedagogu no pirmsskolas izglītības iestādēm, kā arī 78% augstskolu mācībspēku.
Valdība konceptuāli vienojās, ka varētu dot darba devējiem tiesības atbrīvot no amata darbiniekus, kuriem nav Covid-19 sertifikāta, taču par to vēl lems Saeima. Plānota obligāta vakcinēšanās ārstniecības, sociālās aprūpes un izglītības iestādēs. Valsts un pašvaldības iestādēs klātienē varēs apkalpot darbinieki ar Covid-19 sertifikātiem. To vajadzēs arī darbiniekiem, kas nodrošina iestādes vai uzņēmuma darba nepārtrauktību.
Iepriekš lūgumu nogaidīt ar lēmumu obligātu vakcināciju pret Covid-19 pauda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija) cerībā, ka pedagogu vakcinācijas tempi tuvāko divu nedēļu laikā varētu pieaugt. LIZDA iestājas par brīvprātīgu vakcinēšanos pedagogiem.
