- Laukos cilvēki nevēlas čipot suņus
- Nepastāv arī konkrēts kontroles mehānisms
- Dažviet visā novadā reģistrēti tikai pārdesmit suņu
- Suņu patversmēs joprojām nonāk suņi bez čipiem
Diskusija par nepieciešamību obligāti reģistrēt visus suņus Latvijā sākās vairāk nekā pirms 10 gadiem. Tās galvenais iemesls – aizvien pieaugošais pamesto un patversmēs nonākušo suņu skaits, kā arī nespēja saukt pie atbildības tos saimniekus, kuri saviem dzīvniekiem dara pāri.
Daži suņu saimnieki vēl tikai domā par obligāto prasību izpildīšanu - suņu čipošanu un reģistrēšanu datubāzē, citi to jau ir paguvuši izdarīt, lai gan īsti nesaprot, kas no tā mainīsies.
“Sačipots. Kāpēc tas bija svarīgi? Naudu lai samaksātu. Kāda tur jēga,” saka kāda saimniece.
“Es uzskatu, ja suns ir pie ķēdes, tad nevajag, bet mums tādi noteikumi, ka vajag visiem, ja laukos ir pieci suņi, tad viņš var vienkārši no šiem suņiem tikt vaļā, lai nečipotu, bet vienkāršāk iemidzināt un viss. Protams, tie, kuri suņus tur dzīvokļos, varbūt vajadzētu, vajadzētu reģistrēt, vajag potēt, bet tie, kuri pie ķēdes sēž, lai viņi tur arī sēž..,” spriež kāda Radio korespondentes uzrunāta sieviete.
“Tas ir bezjēdzīgi. Es ar savu suni nekur nebraucu, ne uz izstādēm, nekur citur, kāda jēga. Saprotu - tie, kuri brauc pa izstādēm, uz ārzemēm... Mans suns nav šķirnes, neviens viņu nezags. Ir likums, tāpēc tas jādara,” saka cits saimnieks.
Kāda jauniete vēl tikai plāno savu suni čipot. “Nezinu, tas ir labi un slikti, viņa kā mājas suns nestaigā nekur ārā, nesaprotu, priekš kam tas ir vajadzīgs,” viņa saka, bet piebilst, ka suni čipos, jo baidās no soda.
Laukos cilvēki negrib čipot suņus
Dzīvnieka reģistrēšana Lauksaimniecības datu centra datubāzē maksā šobrīd 3,50 eiro. Izmaksām jāpieskaita arī veterinārās klīnikas noteiktā cena par pašu čipošanu, kas Latgalē svārstās aptuveni no 15 līdz 30 eiro.
Suņu saimnieki zināja jau savlaicīgi, ka no šā gada suņiem jābūt čipotiem un reģistrētiem, tomēr obligātā procedūra tika novilcināta līdz pēdējam brīdim.
“Tā intensīvākā procedūra bija decembra mēnesī, kad visi pēkšņi sagribēja pēdējā brīdī skriet un darīt, tas mēnesis bija ļoti intensīvs, katru dienu čipojām”, stāsta veterinārārste Rita Gabrusāne - Bogdanova.
Veterinārārste Rita Gabrusāne-Bogdanova no Rēzeknes šobrīd joprojām aktīvi čipo suņus gan pilsētā, gan laukos. Viņa ir pārliecināta, ka tas turpināsies līdz vasarai, jo vēl ir daudz suņu, kuriem zem ādas nav ievadīta mikroshēma.
“Kas vairāk sūdzas, ka ir obligāti tas jādara? Tieši laukos vairāk ir tā negatīvā izpausme, pilsētnieki sakož zobus un dara, bet viņi nesūkstās tik ļoti kā laucinieki, tāpēc ka laukos ir savādāka tā dzīvošana, savādāki ikmēneša ienākumi, tāpēc tā ir,” saka veterinārārste.
Arī viņa pati, braucot pie klientiem lauku teritorijās, uz čipošanu raugās neviennozīmīgi: “Pilsētā, jā, tas būtu obligāts pasākums, bet ne lauku teritorijās, jo - kur tur pamestajās, tukšajās lauku teritorijās, kur tā babiņa knapi var paiet, tas suns viens piesiets, rej un sargā māju, kam tas vajadzīgs? Nu nav.”
Nav kontroles mehānisma
Vidēji janvāra vienā nedēļā Lauksaimniecības datu centra datubāzē reģistrēti vairāk nekā divi tūkstoši suņu.
Tas, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir straujš kāpums, jo pērn šāds skaitlis tika sasniegts viena mēneša laikā. Šobrīd Latvijā līdz janvāra beigām kopumā reģistrēti jau vairāk nekā 82 300 suņu. Skaits turpina pieaugt. Lielākoties saimnieki suņus čipo, jo baidās no sodiem. Par prasību neizpildīšanu var šķirties, sākot no 7 līdz 210 eiro.
Tikai šobrīd gan īsti nav saprotams, vai ir izstrādāts suņu čipošanas kontroles mehānisms. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa skaidro, ka viņi suņus pārbaudīs pēc nepieciešamības.
“Pārtikas un veterinārais dienests neveiks nekādas speciālas pārbaudes saistībā ar šo mājas, istabas dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu, saka Riekstiņa.
Pa saimniecībām nebraukās, “jo noteikumi paredz, ka mēs šo noteikumu izpildi uzraugām tikai veterinārajos uzraudzības objektos vai ja saņemam sūdzības. Speciālas akcijas no PVD puses netiks veiktas”, lēš Mairita Riekstiņa.
Rēzeknes Administratīvās inspekcijas vadītājs Pāvels Savickis norāda, ka pašvaldībām suņi jākontrolē savu saistošo noteikumu ietvaros, un tur kontrole par to, vai suņi ir mikročipoti, nav paredzēta.
“Mēs skatījāmies to izstrādāto projektu, kad Ministra kabineta noteikumi tapa par šīm prasībām, par to reģistrāciju. Uzmanīgi skatījāmies, vai no likumdevēja puses un projekta virzītāju puses anotācijā bija iekļautas tās prasības, kā viņi bija paredzējuši kontroli. Mēs to neatradām. Pašā sākumā nebija paredzēts vai bija aizmirsts,” saka Pāvels Savickis.
Tas, ka šādas kontroles nav, rada jautājumu, vai tiešām tiks panākts iecerētais mērķis, ka visi suņi tiks mikročipoti, reģistrēti un bezatbildīgo saimnieku būs mazāk. Par to šaubās arī veterinārārste Vineta Stašāne Jēkabpilī.
“Jēkabpilī ir pašvaldības policija, kura, iespējams, varētu šai lietai sekot, cik dzīvnieki ir mikročipoti, bet viņiem noteikti ir ļoti daudz citu rūpju, vai suņi tiks kontrolēti sīkāk un biežāk, grūti pateikt. Visi vetārsti, mēs esam privātpraktizējoši, mēs neesam šajā kontrolēs mehānismā iesaistīti,” pārdomās dalās Vineta Stašāne.
Diemžēl daudzi cilvēki neizprot suņu obligātās čipošanas jēgu un to dara vien tāpēc, ka baidās no sodiem. Un tas veterinārārsti uztrauc. “Kad cilvēki sapratīs, ka kontrole nenotiek, sodu sistēma ir iespaidīga, sodi summās ir pietiekami iespaidīgi, bet, kas būs tas, kas sodīs... Es tiešām nezinu. Un daudzi ir tādā nogaidošā pozīcijā, ja sāks kontrolēt, mēs mikročiposim savu dzīvnieku, ja nekontrolēs, mēs tā arī dzīvosim,” saka ārste.
Baltinavas novadā datubāzē reģistrēti 29 suņi
Baltinavā - mazākajā novadā Latvijā - līdz janvāra beigām sačipoti un datubāzē reģistrēti 29 suņi. Vai tiešām novadā ir tik maz suņu?
“Nē, nē nevarētu būt, suņu jau ir vairāk, lai gan skaitījuši neesam,” atzīst Baltinavas novada domes priekšsēdētāja Lidija Siliņa.
Baltinavas novada domes priekšsēdētāja Lidija Siliņa stāsta, ka pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar Lauksaimniecības datu centru un tuvākajā laikā domes ēkā būs iespējams reģistrēt suņus. Tādā veidā cilvēkiem šo procesu padarot ērtāku. Lai gan nav pārliecības, ka tas strauji palielinās Baltinavas novadā sačipoto suņu skaitu, stāsta Lidija Siliņa.
“Centrā piekrīt, es arī piekrītu, bet viensētās pēc būtības es neatbalstu, un liela daļa līdzīgi domā, jo no viensētām, pieļaujam, ka reti noklīst; ja noklīst, tad katrs kaimiņš zina, kam tas suns pieder, un tā ir tikai prasības izpilde. Ja arī notver to suni, tad neviens cits kā vetārsts, piemēram, laukos nevar nolasīt to čipu un saukt, un meklēt, kad atbrauks, kas atbrauks, vēl - pa kādu naudu atbrauks, lai nolasītu, kam tas suns pieder. To laukos jau mēs zinām uz vietas. Ļoti reti, kad ir kāds suns, kuru mēs nepazīstam un nezinām,” spriež Siliņa.
Dzīvnieku patversmēs joprojām daudz suņu bez čipiem
Ar čipu būs drošāk; dzīvniekam pazūdot, to varēs ātrāk atrast. Tomē čips nav GPS ierīce, kas pazušanas gadījumā ļauj noteikt suņa atrašanās vietu. Čips palīdz tad, ja noklīdušais suns nonāk pie veterinārārsta, dzīvnieku patversmē, pašvaldības policijā, pie personām, kurām ir mikroshēmas noteikšanas iekārta. Protams, čips palīdz patversmēs nonākušajiem suņiem atrast savu saimnieku. Tomēr, kā stāsta Rēzeknes dzīvnieku patversmes tehniskais direktors Aivars Stikuts, šobrīd joprojām patversmē nonāk suņi, kuriem ir kaklasiksna, tomēr zem ādas nav mikroshēmas un reģistrācija datubāzē nav veikta.
“Tas viss ir atkarīgs no paša saimnieka, viņš tur suni: es gribu - čipoju, es negribu - nečipoju; pēc idejas tas ir slikti. Izgāja laukā, aizskrēja projām - ja būtu čips, mēs uzreiz pēc tās reģistrācijas varētu pateikt, kas ir saimnieks,” saka Aivars Stikuts.
Līdzīga situācija ir arī Jēkabpils dzīvnieku patversmē - līdz šim tikai viens suns pie viņiem ir nonācis ar mikročipu, bet, tā kā saimniece jau iepriekš bija meklējusi savu četrkājaino draugu un patversmē bija atstājusi savas koordinātes, suņa īpašniece atrasta bez meklēšanas datubāzē.
Lai suņus sāktu aktīvāk čipot un patversmēs nenonāktu suņi bez identifikācijas, ir nepieciešama lielāka kontrole un pašvaldību aktīvāka iesaistīšanās. Piemēram, Rēzeknē suņus nepieciešams reģistrēt arī pilsētas reģistrā, tāpēc šobrīd daudzdzīvokļu māju vecākie dodas pie māju iedzīvotājiem un informē, ka suņus nepieciešams reģistrēt, un to nevar izdarīt, ja suns nav čipots.
Tomēr ne visās pašvaldībās ir šādi noteikumi. Stingrākas kontroles neesamība visu suņu obligāto čipošanu diez vai īstenos.
Jāpiebilst, ka dzīvnieku īpašnieki nedrīkst aizmirst arī to, ja suns nomirst, suns ir jāizslēdz no Lauksaimniecības datu centra datubāzes, par to vismaz šobrīd nav jāmaksā. Tie, kuri vēlas, var čipot arī kaķus un mājas seskus, tomēr tas nav obligāti. Obligāti jābūt čipotiem suņiem.
