Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Īstenības izteiksme 15 minūtēs. Reportāža no Doelas Beļģijā

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Kas pēc tiesas lēmuma notiks ar padomju laika latviešu filmu mantojumu?

Obligāti jādara, bet kāpēc? Daudzi suņu saimnieki aizvien neizprot čipošanas jēgu

Džimis ir viens no suņiem, kuram zem ādas kreisā pleca apvidū ievadīta mikroshēma ar Džimim vien unikālu identifikācijas numuru, līdzīgu cilvēka personas kodam. Džimis un viņa saimniece reģistrēti arī Lauksaimniecības datu centra datubāzē. Tur ierakstītas ziņas par suņa īpašnieka dzīvesvietu, tālruņa numuru, suņa šķirni, vecumu, dzimumu, vārdu, kā arī ārējo izskatu un īpašām pazīmēm, un to, kad suns pēdējo reizi potēts pret trakumsērgu. Sākot no šā gada, katram sunim, kurš vecāks par sešiem mēnešiem, obligāti jābūt čipotam un reģistrētam Lauksaimniecības datu centra datubāzē. 

Diskusija par nepieciešamību obligāti reģistrēt visus suņus Latvijā sākās vairāk nekā pirms 10 gadiem. Tās galvenais iemesls – aizvien pieaugošais pamesto un patversmēs nonākušo suņu skaits, kā arī nespēja saukt pie atbildības tos saimniekus, kuri saviem dzīvniekiem dara pāri.

Daži suņu saimnieki vēl tikai domā par obligāto prasību izpildīšanu -  suņu čipošanu un reģistrēšanu datubāzē, citi to jau ir paguvuši izdarīt, lai gan īsti nesaprot, kas no tā mainīsies.

“Sačipots. Kāpēc tas bija svarīgi? Naudu lai samaksātu. Kāda tur jēga,” saka kāda saimniece.

“Es uzskatu, ja suns ir pie ķēdes, tad nevajag, bet mums tādi noteikumi, ka vajag visiem, ja laukos ir pieci suņi, tad viņš var vienkārši no šiem suņiem tikt vaļā, lai nečipotu, bet vienkāršāk iemidzināt un viss. Protams, tie, kuri suņus tur dzīvokļos, varbūt vajadzētu, vajadzētu reģistrēt, vajag potēt, bet tie, kuri pie ķēdes sēž, lai viņi tur arī sēž..,” spriež kāda Radio korespondentes uzrunāta sieviete.

“Tas ir bezjēdzīgi. Es ar savu suni nekur nebraucu, ne uz izstādēm, nekur citur, kāda jēga. Saprotu - tie, kuri brauc pa izstādēm, uz ārzemēm... Mans suns nav šķirnes, neviens viņu nezags. Ir likums, tāpēc tas jādara,” saka cits saimnieks.

Kāda jauniete vēl tikai plāno savu suni čipot.  “Nezinu, tas ir labi un slikti, viņa kā mājas suns nestaigā nekur ārā, nesaprotu, priekš kam tas ir vajadzīgs,” viņa saka, bet piebilst, ka suni čipos, jo baidās no soda. 

Laukos cilvēki negrib čipot suņus

Dzīvnieka reģistrēšana Lauksaimniecības datu centra datubāzē maksā šobrīd 3,50 eiro. Izmaksām jāpieskaita arī veterinārās klīnikas noteiktā cena par pašu čipošanu, kas Latgalē svārstās aptuveni no 15 līdz 30 eiro.

Suņu saimnieki zināja jau savlaicīgi, ka no šā gada suņiem jābūt čipotiem un reģistrētiem, tomēr obligātā procedūra tika novilcināta līdz pēdējam brīdim.

“Tā intensīvākā procedūra bija decembra mēnesī, kad visi pēkšņi sagribēja pēdējā brīdī skriet un darīt, tas mēnesis bija ļoti intensīvs, katru dienu čipojām”, stāsta veterinārārste Rita Gabrusāne - Bogdanova.

Veterinārārste Rita Gabrusāne-Bogdanova no Rēzeknes šobrīd joprojām aktīvi čipo suņus gan pilsētā, gan laukos. Viņa ir pārliecināta, ka tas turpināsies līdz vasarai, jo vēl ir daudz suņu, kuriem zem ādas nav ievadīta mikroshēma.  

“Kas vairāk sūdzas, ka ir obligāti tas jādara? Tieši laukos vairāk ir tā negatīvā izpausme, pilsētnieki sakož zobus un dara, bet viņi nesūkstās tik ļoti kā laucinieki, tāpēc ka laukos ir savādāka tā dzīvošana, savādāki ikmēneša ienākumi, tāpēc tā ir,” saka veterinārārste.

Arī viņa pati, braucot pie klientiem lauku teritorijās, uz čipošanu raugās neviennozīmīgi: “Pilsētā, jā, tas būtu obligāts pasākums, bet ne lauku teritorijās, jo - kur tur pamestajās, tukšajās lauku teritorijās, kur tā babiņa knapi var paiet, tas suns viens piesiets, rej un sargā māju, kam tas vajadzīgs? Nu nav.”

Nav kontroles mehānisma

Vidēji janvāra vienā nedēļā Lauksaimniecības datu centra datubāzē reģistrēti vairāk nekā divi tūkstoši  suņu.

Tas, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir straujš kāpums, jo pērn šāds skaitlis tika sasniegts viena mēneša laikā. Šobrīd Latvijā līdz janvāra beigām kopumā reģistrēti jau vairāk nekā 82 300 suņu. Skaits turpina pieaugt. Lielākoties saimnieki suņus čipo, jo baidās no sodiem. Par prasību neizpildīšanu var šķirties, sākot no 7 līdz 210 eiro.

Tikai šobrīd gan īsti nav saprotams, vai ir izstrādāts suņu čipošanas kontroles mehānisms. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa skaidro, ka viņi suņus pārbaudīs pēc nepieciešamības.

“Pārtikas un veterinārais dienests neveiks nekādas speciālas pārbaudes saistībā ar šo mājas, istabas dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu, saka Riekstiņa.

Pa saimniecībām nebraukās, “jo noteikumi paredz, ka mēs šo noteikumu izpildi uzraugām tikai veterinārajos uzraudzības objektos vai ja saņemam sūdzības. Speciālas akcijas no PVD puses netiks veiktas”, lēš Mairita Riekstiņa.

Rēzeknes Administratīvās inspekcijas vadītājs Pāvels Savickis norāda, ka pašvaldībām suņi jākontrolē savu saistošo noteikumu ietvaros, un tur kontrole par to, vai suņi ir mikročipoti, nav paredzēta.

“Mēs skatījāmies to izstrādāto projektu, kad Ministra kabineta noteikumi tapa par šīm prasībām, par to reģistrāciju. Uzmanīgi skatījāmies, vai no likumdevēja puses un projekta virzītāju puses anotācijā bija iekļautas tās prasības, kā viņi bija paredzējuši kontroli. Mēs to neatradām. Pašā sākumā nebija paredzēts vai bija aizmirsts,” saka Pāvels Savickis.

Tas, ka šādas kontroles nav, rada jautājumu, vai tiešām tiks panākts iecerētais mērķis, ka visi suņi tiks mikročipoti, reģistrēti un bezatbildīgo saimnieku būs mazāk. Par to šaubās arī veterinārārste Vineta Stašāne Jēkabpilī.

“Jēkabpilī ir pašvaldības policija, kura, iespējams, varētu šai lietai sekot, cik dzīvnieki ir mikročipoti, bet viņiem noteikti ir ļoti daudz citu rūpju, vai suņi tiks kontrolēti sīkāk un biežāk, grūti pateikt.  Visi vetārsti, mēs esam privātpraktizējoši, mēs neesam šajā kontrolēs mehānismā iesaistīti,” pārdomās dalās Vineta Stašāne.

Diemžēl daudzi cilvēki neizprot suņu obligātās čipošanas jēgu un to dara vien tāpēc, ka baidās no sodiem. Un tas veterinārārsti uztrauc. “Kad cilvēki sapratīs, ka kontrole nenotiek, sodu sistēma ir iespaidīga, sodi summās ir pietiekami iespaidīgi, bet, kas būs tas, kas sodīs... Es tiešām nezinu. Un daudzi ir tādā nogaidošā pozīcijā, ja sāks kontrolēt, mēs mikročiposim savu dzīvnieku, ja nekontrolēs, mēs tā arī dzīvosim,” saka ārste.

Baltinavas novadā datubāzē reģistrēti 29 suņi

Baltinavā - mazākajā novadā Latvijā - līdz janvāra beigām sačipoti un datubāzē reģistrēti 29 suņi. Vai tiešām novadā ir tik maz suņu?

“Nē, nē nevarētu būt, suņu jau ir vairāk, lai gan skaitījuši neesam,” atzīst Baltinavas novada domes priekšsēdētāja Lidija Siliņa.

Baltinavas novada domes priekšsēdētāja Lidija Siliņa stāsta, ka pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar Lauksaimniecības datu centru  un tuvākajā laikā domes ēkā būs iespējams reģistrēt suņus. Tādā veidā cilvēkiem šo procesu padarot ērtāku. Lai gan nav pārliecības, ka tas strauji palielinās Baltinavas novadā sačipoto suņu skaitu, stāsta Lidija Siliņa.

“Centrā piekrīt, es arī piekrītu, bet viensētās pēc būtības es neatbalstu, un liela daļa līdzīgi domā, jo no viensētām, pieļaujam, ka reti noklīst; ja noklīst, tad katrs kaimiņš zina, kam tas suns pieder, un tā ir tikai prasības izpilde. Ja arī notver to suni, tad neviens cits kā vetārsts, piemēram, laukos nevar nolasīt to čipu un saukt, un meklēt, kad atbrauks, kas atbrauks, vēl - pa kādu naudu atbrauks, lai nolasītu, kam tas suns pieder.  To laukos jau mēs zinām uz vietas. Ļoti reti, kad ir kāds suns, kuru mēs nepazīstam un nezinām,” spriež Siliņa.

Dzīvnieku patversmēs joprojām daudz suņu bez čipiem

Ar čipu būs drošāk; dzīvniekam pazūdot, to varēs ātrāk atrast. Tomē čips nav GPS ierīce, kas pazušanas gadījumā ļauj noteikt suņa atrašanās vietu. Čips palīdz tad, ja noklīdušais suns nonāk pie veterinārārsta, dzīvnieku patversmē, pašvaldības policijā, pie personām, kurām ir mikroshēmas noteikšanas iekārta. Protams, čips palīdz patversmēs nonākušajiem suņiem atrast savu saimnieku. Tomēr, kā stāsta Rēzeknes dzīvnieku patversmes tehniskais direktors Aivars Stikuts, šobrīd joprojām patversmē nonāk suņi, kuriem ir kaklasiksna, tomēr zem ādas nav mikroshēmas un reģistrācija datubāzē nav veikta.

“Tas viss ir atkarīgs no paša saimnieka, viņš tur suni: es gribu - čipoju, es negribu - nečipoju; pēc idejas tas ir slikti. Izgāja laukā, aizskrēja projām - ja būtu čips, mēs uzreiz pēc tās reģistrācijas varētu pateikt, kas ir saimnieks,” saka Aivars Stikuts.

Līdzīga situācija ir arī Jēkabpils dzīvnieku patversmē - līdz šim tikai viens suns pie viņiem ir nonācis ar mikročipu, bet, tā kā saimniece jau iepriekš bija meklējusi savu četrkājaino draugu un patversmē bija atstājusi savas koordinātes, suņa īpašniece atrasta bez meklēšanas datubāzē.

Lai suņus sāktu aktīvāk čipot un patversmēs nenonāktu suņi bez identifikācijas, ir nepieciešama lielāka kontrole un pašvaldību aktīvāka iesaistīšanās. Piemēram, Rēzeknē suņus nepieciešams reģistrēt arī pilsētas reģistrā, tāpēc šobrīd daudzdzīvokļu māju vecākie dodas pie māju iedzīvotājiem un informē, ka suņus nepieciešams reģistrēt, un to nevar izdarīt, ja suns nav čipots.

Tomēr ne visās pašvaldībās ir šādi noteikumi. Stingrākas kontroles neesamība visu suņu obligāto čipošanu diez vai īstenos.

Jāpiebilst, ka dzīvnieku īpašnieki nedrīkst aizmirst arī to, ja suns nomirst, suns ir jāizslēdz no Lauksaimniecības datu centra datubāzes, par to vismaz šobrīd nav jāmaksā. Tie, kuri vēlas, var čipot arī kaķus un mājas seskus, tomēr tas nav obligāti. Obligāti jābūt čipotiem suņiem.

21 komentārs
.
Totālākais bezatbildības līmenis laukos šajā ziņā. Tura suņus visu dzīvi pie ķēdes un uzskata ka tas ir normāli. Baro ar atkritumiem. Neredz savu atbildību par suņa sastrādāto. Vajadzētu kārtīgus sodus to klaiņotāju īpašniekiem, tad varbūt sāktu domāt. Galu galā, ja neprot savākt suni un nevar atļauties elementāras pirmās nepieciešamības lietas tad tādam cilvēkam NEDRĪKST būt suns. Šeit runa ir par saimnieka atbildību. Un ažiotāža par izmaksām ir pilnīgi nevietā - ja izdala to vienreiz suņa dzīvē veicamo maksājumu uz suņa mūža ilgumu tad izmaksas ir niecīgas.
mulkibas
Grandiozs paskaidrojums čipēšanas jēgai - jāmaksā par suņu turēšanas VALSTISKĀ līmeņa sistēmu. Tā arī uzreiz vajadzēja teikt, ka čipēšanas mērķis ir naudas nokāšana, nevis rakstīt murgainus savārstījumus.
blusa
Nu tu esi tieši tas idiots, par ko iepriekšējā komentārā arī runāju. Man nav žēl to 20 eiro suni nočipot un piereģistrēt. Pirmkārt, ir drošība par savu suni un otrkārt, varbūt beidzot būs drošība arī par kaimiņa suni, ka ir SISTĒMA, kā arī viņu piespiest būt atbildīgu pret savu suni. Bet daļēji piekrītu, protams, šis būtu sakārtojies krietni ātrāk un suņu īpašniekiem vienkāršāk/saprotamāk, ja čipēšana būtu vēl lētāka vai pat pilnīgi bez maksas. Varbūt arī valstij tā ir naudas nokāšana (nav pirmā joma, kur tas novērots tomēr), bet sabiedrības interesēs tas ir jebkurā gadījumā. Banāls piemērs - tāpat mums ir jāmaksā auto nodoklis, kaut reālu ieguvumu tam neredzam. Arī - daļēja naudas kāšana, daļēji - sistēma. Galvenais uzsvars - maksājums par čipu un reģistrāciju ir vienreizējs. Nesaredzu īsti naudas kāšanas aspektu. Bet nu katram savs, kā jau minēju, ieganstus var atrast vienmēr, bet ne iemeslus un sapratni - kāpēc...
blusa
Čipēšanas jēga nav tā, lai atpazītu konkrētu sunīti, piemēram, tā saimnieka, kas raksta - mans suns nekad prom neskrien. Čipēšanas jēga ir sakārtot suņu turēšanu VALSTISKĀ līmenī kā SISTĒMU! Šobrīd katrs idiots var turēt suni. Un tādos gadījumos arī izriet ņaudēšana - par ko tad lai čipē? kas par to maksās? tā ir naudas kāšana! Suns nav pirmā nepieciešamības prece!!! Tā ir saimnieka izvēle, kas uzliek arī pienākumus. Un izdevumus Tā kā Latvijā ļoti liels procents saimnieku ar šiem pienākumiem netiek galā - suņi regulāri klaiņo (cip, iziet pastaigāties), sakož cilvēkus, nokož lopus, tiek nošauti mežā, sakožas savā starpā, nokož kaķus vai gluži vienkārši - klaiņo, apkārtējie satraucas par viņu drošību vai savējo; suņi tiek pamesti; suņi tiek sisti, mocīti un slīcināti... LABRĪT! Kaut kas taču ir jādara, lai šo sakārtotu! Kārtējo reizi pārliecinos, ka pie katrām pārmaiņām ir regulārie ņaudētāji, kas nekad nesaskatīs plašāko problēmas kopainu, bet tikai savu aizspriedumaino degungalu
To lsd
Jā, bet ja es to kodēju nozieguma vietā sagūstīšu tad nekaunīgais kaimiņš nevarēs blisināt acis un teikt ka šādu suni nekad dzīvē redzējis nav, jo čips parādīs kā suns tas ir.
lsd
Čips nav gps, un tavas nokostās vistas kūtī nevares pieradit ka tas bija mans vai kaimina suns.
Sandijs Zīverts
Ja laukos ir kādam pazudis suns tad 99% ka ir nošauts! Kāda jēga čipot?
HA
Kārtējā kampaņa kurā kāds gūs labu peļņu,kur tad palika gāzes balonu epopeja,šīfera jumtu obligātā nomaiņa u.t.?
ak
Ja laukos ir ļoti liels un dusmīgs suns, kuru nevar tā vienkārši aizvest uz rajona centru pie vetārsta (ar autobusu taču nevedīsi), tad kā lai vetārstu dabon pie tā suņa? Un kurš par to maksās?
Nav iespejams
Ta ciposhana ir tautas aplaupishana. Jau ta laukos cilvekiem nav naudas, jo nav darba tuvakaja apkartne. Vel jadabu auto ar ko suni aizvest. Lauku suni tik viegli mashina nedabusi, nav pieradis, visu izardis.
lailac
Šim pasākumam jau nu vajadzēja būt pilnīgi brīvprātīgam - gribu čipoju savu mīluli, negribu - nečipoju.
Valdis
Es ari cipešanai neredzu nekadu jegu ka vien dazu parazitu iedzivošanas kari ! Kam manam sunim vajadzigs tas čipss ,mani suni nebeg no majas ta ka meklet vinus nevajadzes ,sakost nevienu nopietni ,ja vuen nebazis pirkstus mute vinu nevar jo ir mazi ! Ludzu skaidrojumu kads man un manam sunitim no ta cipša labums ,uzskatu ,ka cipset vajag lielos sunus ,kur var reāli apdraudet cilveku ,nevis žurkas lieluma suņa izstradajumu . Tikai noziedznieki var likt vienlidzibas zimi starp kaut kadu mini čauvu un vilku ,vai agresiviem sargsuniem ,tikai noziedznieki ,tautas aplaupitaji rikojas ta ka paslaik noteikta kārtiba ,pat uz šuniem dienaszagļi grib iedzivoties parliekot par lielajie ,bistamajamiem suniem maksat klepja sunisu ipasniekiem . Tas ir zemiski ,kaut jus aizritos badmiras !
Inese
ciposana butu laba ja varet pateikt kura vieta atrodas pazudusais dzivnieks bet nez kapec to nevar mobilos talrunus tacu var izsekot kapec cipu nevaretu ne jau visi dzivnieki noklust patversmes.
Suņa saimnieks
Šī cipošana kādam ir labs bizness, cik reāli maksā pats čips un datu bāzes uzturēšana neviens nesaka. Par sava suņa čipēšanu samaksāju 35EUR (Jelgavas novadā), dārgs prieks! Un jēga?
suns
labi, ka arī saimnieki tagad ir reģistrēti, tikai kādēļ tāda netaisnība, ka man ir čips, bet saimniekam nav?
ddd
1. katram lopam jau ir dzīvnieka pase, kā reģistrācija, ar to tak pietiek. lai vetārsts kas to iesniedz to ar piereģistrē. 2. ja sunim būs uz siksnas pases numurs, kas tam ir vainas priekš identifikācijas? ja vajadzētu tikai uzturēt reģistru, to varētu izdarīt ar tām pašām pasēm kas ir un neko citu nevajadzētu. bet te grib čipot, tad vēl pašam saimniekam likt bāzē ierakstīt utt. ujp.
blusa
Siksniņa var pazust, tieši tik elementāri. Un ar šādiem argumentiem nav apskatīts ļaunprātības fakts - ja saimnieks suni pamet vai cietsirdīgi pret to izturas, vai arī suns kaut ko sastrādājis. Tāda pasīte neko nepierāda. Nav tur ne foto ne citu atpazīšanas pazīmju, tātad saimnieks var, piemēram, pateikt, ka Reksis, kas ir notverts par cilvēka sakošanu, nav viņa Reksis, kaut mājās stāv Rekša pase...
Kŗemilek
Kas nu tur ko nesaprast? Čipošana un reģistrācija vajadzīga tāpēc, lai Nils un līdzīgie varētu sekmīgāk iekasēt suņu nodokli. Tā kā nodokļa izlietošana nav reglamentēta (mītus par "suņu pastaigu laukumiem" atmetīsim uzreiz), sanāks jauks papildus ienākums.
blusa
>> čips 1. Kā jau banānijā, Latvijas valdība šo nomuhļīja. Sākumā bija tāda runa, ka būs par velti, bet vienkārši to normāli nenoorganizēja. Pat maksas variantu, kā bijām liecinieki, tad atlika, tad maksas samazināja... bardaks no valdības puses, kā jau it visās jomās. 2. jau par esošajām izmaksām visi šokējas, kas vidēji kopā sastāda 20 eiro (nezinu, kurās klīnikās ņem pieminētos 30 eiro, pārsvarā tomēr ~15 eiro) kāds vēl GPS, iedomājies, cik tas maksātu. 3. par to gan piekrītu, ka kontrolei būtu jābūt turklāt masveidā, citādāk šo sistēmu tā arī muļļās un līdz galam neieviesīs. 4. kāpēc? tieši lauku suņi pamatā ir tie, kas plosa meža zvērus, citu saimniecību lopus, sakož kaimiņu suņus/kaķus. Arī tā ir liela problēma visā šai suņu jautājumā; a saimniekam neko piešūt/pierādīt nevar, jo mierīgi var pateikt - nav mans suns, šauj nost vai liec patversmē. Bet skāde ta ir nodarīta.
čips
1. ja gribam kaut ko sakārtot un ieviest obligāti visiem, tam jābūt bez maksas un pieejamam 2. čipot būtu jēga tikai tad, ja čipā būtu gps, lai suni patiešām ātri var atrast, ja pazūd, nevis gaidīt, kad tas uzrodas patversmē. Ja suni neviens nenoķer, tad pazudušu ar visu čipu neatrast. 3. kontrole jāveic masīvi, īpaši lielajās pilsētās un mazdārziņu kolonijās, pašvaldības policijas visām patruļām jāspēj nolasīt čipu un tūlīt sodīt par tā neesamību. 4. laukos šim pasākumam bija jābūt brīvprātīgam
muļķītim
Čipošanas un reģistrācijas galvenais iemesls – aizvien pieaugošais pamesto un patversmēs nonākušo suņu skaits, kā arī nespēja saukt pie atbildības tos saimniekus, kuri saviem dzīvniekiem dara pāri.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti