Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Kā ieviest obligāto veselības apdrošināšanu?

Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanā varētu izmantot izbrāķēto Circenes piedāvājumu

Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanā varētu izmantot bijušās veselības ministres Ingrīdas Circenes laikā izstrādāto likumprojektu, uzskata Saeimas deputāti. Circenes likumprojekts savulaik izpelnījās dažādus vērtējumus un tālāk par pirmo lasījumu Saeimā netika.

Diskusijas Saeimas veselības apakškomisijā par obligāto veselības apdrošināšanu brīžiem notika paaugstinātos toņos. Temats kā karsts kartupelis mētāts jau gadiem. Circene otrdien, 15.martā, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas deputātiem prezentēja viņas vadībā tapušo veselības finansēšanas likumprojektu, kurš tālāk par Saeimas pirmo lasījumu tā arī netika.

Tomēr deputāti to uzskata par pietiekami labu, lai "Vienotības" pārstāvja Romualda Ražuka vadībā no likumprojekta atlasītu lietas, kas noderētu arī tagad obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas izveidē.

Obligātās veselības apdrošināšanas izveide ir viens no galvenajiem valdības uzdevumiem veselības nozarē. To plānots paveikt līdz 2018. gadam. Pie apdrošināšanas sistēmas izveides jau strādā Finanšu un Veselības ministriju izveidota darba grupa, kas arī pārskata tagadējos veselības budžeta tēriņus. 

Bijusī veselības ministre Circene uzskata, ka obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai vajadzīga  vienīgi politiskā griba, jo visas darba grupas allaž nonākuša pie vieniem un tiem pašiem secinājumiem. Ja iepriekš būtu bijusi drosme rīkoties, jau šobrīd varētu baudīt reformu augļus, secinājusi agrākā ministre.

Savu darba grupu veido arī Saeimas deputāti. Kā stāsta Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs partijas „Vienotība” pārstāvis Romualds Ražuks, beidzot ir jūtama politiskā griba, jo par obligātās veselības apdrošināšanu vairs necīnās viena pati Veselības ministrija.

"Finanšu ministrija par to runā, arī labklājības ministrs. Tātad ir lielas cerības, ka premjera vadībā šī ministru grupa varētu pieņemt politiskos lēmumus, kuriem līdz šim nebija politiskās gribas," sprieda Ražuks.

Deputāts stāsta, ka viņa vadībā deputātu darba grupa izvērtēs iepriekšējo obligātās veselības apdrošināšanas likumprojektu, kurš līdz apstiprināšanai tā arī netika.

"Mēs aizsūtījām visām frakcijām aicinājumu izvirzīt savus dalībniekus darba grupai. Pie Sociālās komisijas darbosies darba grupa, kuras uzdevums būs tieši atlasīt no tā 2014. gada likuma to, kas jau ir derīgs. Tur ir veseli bloki," teica deputāts.

Kā stāsta Ražuks, no iepriekšējā likumprojekta varētu pārņemt grupas, par kuru apdrošināšanu maksā valsts. Piemēram, pensionārus un invalīdus. Arī bijusī veselības ministre Ingrīda Circene, kuras vadībā likumprojekts tapa, ir pārliecināta - iepriekšējās idejas joprojām ir izmantojams.

"Pagājušā gada jūlijā šo likumprojektu atzina par tālāk nevirzāmu. To pieņēma valdība. Pagāja pāris mēneši, un tagad mēs runājam, ka tā ir būtiska lieta, un mums to vajag darīt. Tad, ja mēs to gribam darīt, tad tas ir pilnīgi iespējams – paņemt jau gatavu likumprojektu, pārskatīt vienu vai otru nodokļa daļu vai jaunu nodokli, veikt jaunus aprēķinus anotācijā un virzīt tālāk," uzskata Circene.

Circene atgādināja - viņas vadībā savulaik izstrādātais Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts paredzēja tiesības uz valsts apmaksātu medicīnu sasaistīt ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) nomaksu un iezīmēt daļu no IIN.

Circene uzskata, ka obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai vajadzīga vienīgi politiskā griba.

Tagadējais veselības ministrs Guntis Belēvičs (Zaļo un zemnieku savienība) biežāk min sociālās iemaksas kā veselības aprūpes naudas avotu. Ja veselības apdrošināšanai valdība pacels kādu no nodokļu likmēm, Latvijas Darba devēju konfederācija sola pretoties, uzsver konfederācijas pārstāvis Pēteris Leiškalns. Viņš stāsta, ka drīzāk būtu jāievieš jauns veselības aprūpes maksājums.

"Ātrais risinājums, vienkāršais risinājums principā ir ieviest fiksēto veselības maksājumu. Tie varētu būt aptuveni 18 eiro no katras darbspējīgas personas mēnesī. Tādā veidā mēs uz nākamo gadu iegūtu aptuveni ap 200 miljoniem eiro, kas varētu būt starta kapitāls veselības aprūpes sistēmas sakārtošanai," teica Leiškalns.

Veselības apdrošināšanu varētu ieviest 2018. gadā un atkal tiek meklēti jauni modeļi. Atšķirībā no citām reizēm gan lielākā mērā iesaistīsies arī citas ministrijas, ne tikai Veselības. Taču arī šodienas sanāksmē varēja secināt, ka šī iesaistīšanās ir atturīga. 

"Viens jautājums kas mums, ministrijā pārrunājot, nav skaidrs ir tas, ka Veselības ministrijai būtu jādod skaidra atbilde, kā tad tiek izlietots Veselības ministrijas budžets šobrīd, jo, visdrīzāk, tur ir daudz jautājumu, un kamēr nebūs šis jautājums atbildēts, tikmēr būs grūti procesā iesaistīties," teica Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Korna (“Vienotība”).

Finanšu ministrija jau šonedēļ sākšot to analizēt analizēt, un pirmais, ko eksperti padziļināti pētīs, būs slimnīcas.

"Mēs redzam, ka gadu no gada šis finansējums tiek piešķirts papildu. Un tas, ko mēs gribētu jau maija beigās apskaidrot ar finanšu ekpertu redzējumu, ir - kā mēs sistēmu arī ar mazo finansējumu spētu uzlabot un gūt labākus rezultātus," piebilda  FM valsts sekretāres vietniece Jolanta Plūme.

Pagaidām atbildīgās amatpersonas lēmumu pieņemt joprojām nav gatavas un kārtējo reizi paļausies uz jaunizveidotām darba grupām. Šobrīd tādas pat ir vairākas – Veselības un Finanšu ministrijas vadībā, un savu darba grupu plāno izveidot arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.

Circene gan atgādināja, ka jau sen secināts - visneefektīvākā ir primārā veselības aprūpe.

"Tās darba grupas ir strādājušas gadu desmitiem un tas slēdziens vienmēr ir bijis viens un tas pats.

Bet tad, kad mēs pie tā slēdziena nonākam, tad tā daļa, kurai vajadzētu efektīvāk strādāt, sāk protestēt, viss apstājas un viss riņķis sākas no gala," teica bijusī veselības ministre.

Veselības un Finanšu ministrijas darba grupai priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai ir jāizstrādā līdz 1. jūlijam.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks otrdien Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzina, ka saistībā ar plāniem ieviest obligāto veselības apdrošināšanas sistēmu par papildu nodokļiem darba ņēmējiem vai darba devējiem pagaidām netiek runāts.

Pēc viņa sacītā, obligātajai veselības apdrošināšanai būtu jānovirza daļa no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) vai sociālās apdrošināšanas iemaksām. "Tas jālemj valdībai, kā pārdalīsim nodokļus," sprieda deputāts.

Tāpat vēstīts, ka Māra Kučinska (Zaļo un zemnieku savienība) valdības deklarācija paredz izstrādāt obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas modeli, nosakot veselības obligāto iemaksu bāzes avotu un likmes apmēru. 

Ar obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas izveidi paredzēts nodrošināt veselības aprūpei trūkstošo finansējumu.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvis Pēteris Leiškalns iepriekš lēsa, ka sistēmas darbības pirmajā gadā nozarē vajadzētu ieplūst papildu 200 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka katram darbaspējīgajam Latvijas iedzīvotājam šī apdrošināšana izmaksās vismaz 18 eiro mēnesī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt