Lai pabeigtu vidusskolu, matemātikas eksāmens obligāti jākārto kopš 2008./2009. mācību gada. Obligātā eksāmena ieviešanas mērķis bija uzsvērt šī priekšmeta nozīmi un motivēt vairāk pievērsties tā apguvei. Vai mainījusies attieksme, nav mērīts, taču matemātikas eksāmena vidējais rezultāts pa šiem pieciem gadiem nav ievērojami audzis.
Ir jāsaprot, ka cilvēki dalās – vienos, kuriem matemātika labāk padodas, kuriem ir matemātiskā domāšana, un otros, kuriem ir vairāk humanitārā vai sociālā interese, bet abām grupām ir jāzina matemātika kaut kādā noteiktā līmenī. Tāpēc pārbaudīt to valsts ir izvirzījuisi par vienu no saviem uzdevumiem,” saka Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntis Vasiļevskis.
Rīgas 2. ģimnāzijas direktors ir obligāta matemātikas eksāmena aizstāvis, taču viņu nepārsteidz fakts, ka kopš tā ieviešanas lielu uzlabojumu nav, jo problēma ir pamatizglītībā – eksaktajiem priekšmetiem pamatizglītības standartos prasības gadu gaitā augušas, bet stundu skaits – samazināts.
„Sastopamies ar to, ka ir it kā viela izņemta – ātri izskriets visam cauri, bet mācīšanās prasmes, patstāvība izglītojamajiem ir mazinājusies. Un tas, manuprāt, ir lielākais iegansts izglītības kvalitātes nepietiekošajiem rezultātiem, arī beidzot vidusskolu,” savu viedokli pauž Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas direktors Valdis Jēkabsons.
Vēl viens faktors, kas īpaši sāpīgs lauku skolās – pedagogu trūkuma dēļ fiziku un ķīmiju pasniedz skolotāji, kuriem nav attiecīgo priekšmetu specializācijas.
No skolotājiem prasa turēt līdzi 21.gadsimta ritmam, taču reizē – valsts līmenī nepastāv efektīvas sistēma, kas paredzētu skolotājiem iespēju turpināt izglītoties.
„Tātad arī tā kvalitāte varbūt ir ne tik vēlama, tieši tāpēc, ka viņam pietrūkst zināšanu metodikā. Es nešaubos, ka viņš var priekšmetu pārvaldīt, bet tomēr ir sava specifika,” skaidro Matemātikas skolotāju apvienības vadītāja Rudīte Andersone. „Ja šī sistēma sakārtotos, tad ļoti liela daļa no šodienas skolu problēmām, bērnu mācību sasniegumu problēmām, atkristu. Lai kā mēs teiktu, ka galvenais skolā ir bērns, viņam blakus ir skolotājs, kam jābūt nodrošinātam, kompetentam, zinošam.”
Tā uzskata arī Rīgas Tehniskās universitātes mācību prorektors Uldis Sukovskis. Taču skolotājiem jādod iespēja darboties uz stabiliem pamatiem, kas netiek nepārtraukti mainīti. Latvijā, kur izglītības nozares ministrs 23 gadu laikā mainījies 17 reižu, amatā vidēji pavadot gadu un četrus mēnešus, par īpašu stabilitāti runāt nevar.
„Ir jānosprauž mērķis un uz to jāiet gadiem konsekventi. Tas prasa nevis vienu vai divus, bet 10 vai 20 gadus, kad izglītības jomā var sagaidīt sajūtamu, īstu uzlabojumu,” pārliecināts ir Sukovskis.
Šī gada rudenī plānota jauna pamatizglītības standarta izmēģināšana daļā skolu. Pēc tam sekos arī jauns standarts vidusskolām.
