Katrīna jau 12 gadus dzīvo Vācijā. Pirms 11 gadiem Berlīnē pasaulē nāca viņas dēls Oskars, kurš šobrīd ir Latvijas un Vācijas dubultpilsonis. Oskars labi runā latviešu valodā, jo mamma viņam to mācījusi no bērnības, un katru gadu vasaras viņi pavada Latvijā. Katrīna ir satraukta par Aizsardzības ministrijas plāniem ieviest vispārējo valsts aizsardzības dienestu.
"Ja tas ir piespiedu kārtā, tad es esmu viennozīmīgi pret. Tagad nav obligāti, un es uzskatu, ka tā sistēma ir labāka, kad nav obligāti. Cilvēks izvēlas, ka viņš grib ar to nodarboties, tad viņš arī iet," sacīja Katrīna.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!") norādīja, primāri dienestā plānots iesaukt Latvijā dzīvojošos jauniešus, tomēr arī tie, kuri dzīvo ārpus mūsu valsts robežām, varētu nonākt zem radara un saņemt uzaicinājumu pievienoties dienestam.
"Es nedomāju, ka mums šāda veida politiskie lēmumi ir jāsāk ar izņēmumiem. Mums ir jāattiecas pret visiem pilsoņiem vienādi, un mēs dubultpilsoņus pirmām kārtām redzam kā Latvijas pilsoņus. Uz Latvijas pilsoņiem attiecas vienlīdzīga likumdošana," sacīja Pabriks.
Kristīne, kura ar savu 23 gadus veco dēlu Rihardu dzīvo Lielbritānijā jau 11 gadus, pēc būtības obligāto dienestu atbalsta. Taču dēlam, kurš tuvākajā laikā ir ieplānojis iegūt arī Lielbritānijas pilsonību, šobrīd ir citi darba un dzīves plāni, nevis atgriešanās dzimtenē.
"Vai mans bērns brauktu, es nezinu, jo viņam ir pilnīgi cita perspektīva.
Viņš plāno darīt pilnīgi citas lietas, būs tālu no Latvijas. Nezinu, vai viņš šobrīd atstātu visu, ko saplānojis, kam ir gatavojies un krājis naudu. Lai viņš visu tagad pamestu un skrietu," stāstīja Kristīne.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistika liecina, dubultpilsonība, proti, Latvijas un vēl kāda, šobrīd ir aptuveni 40 000 cilvēku. Vecuma grupā no 18–25 gadiem Latvijā ar divām pilsonībām šobrīd dzīvo vismaz 600 jauniešu.
Katrīna domā, ka Valsts aizsardzības dienests varētu likt daļai dubultpilsoņu atteikties no Latvijas pilsonības.
"Vācijā nav jāiet obligāti, tikai, ja tu izvēlies. Domāju, ka diemžēl, bet viņš noteikti tad atteiktos no Latvijas pilsonības," norādīja Katrīna.
Aizsardzības ministrs Pabriks komentēja: "Droši vien, ka kāds varētu atteikties. Bet man arī kā Latvijas pilsonim ir jautājums –
ja cilvēks atsakās no Latvijas pilsonības tikai tāpēc, ka mēs gribam viņam iemācīt aizstāvēt savu ģimeni, savus tuviniekus, savu māsu, māti, sievu, vecākus vai savu dzimteni, tad varbūt viņam nevajag Latvijas pilsonību."
Pabriks vēlas, lai likums par Valsts aizsardzības dienesta izveidi tiktu pieņemts vēl šīs Saeimas laikā. Ja parlaments šāda dienesta izveidi atbalstīs, tad tiek plānots piecu gadu pārejas periods. Tomēr pirmais iesaukums ar nelielu cilvēku skaitu varētu būt jau nākamgad.
KONTEKSTS:
Aizsardzības ministrija rosina no 2023. gada pakāpeniski 5 gadu laikā ieviest obligātu Valsts aizsardzības dienestu. No 2023. gada 1. janvāra pirmajā posmā dienestam varētu pieteikties brīvprātīgi. Plānots, ka pēc piecu gadu pārejas perioda dienests būs obligāts vīriešiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem. Dienestā iecerēts iesaukt arī ārvalstīs mītošos pilsoņus, un pie atbilstoša finansējuma piešķiršanas dienests varētu būt obligāts arī sievietēm.
Ministrijas piedāvājums paredz iespēju izvēlēties vienu no četriem dienesta veidiem: valsts aizsardzības dienests, Zemessardze (līgums uz 5 gadiem, 20 dienas gadā), vada komandiera kurss augstskolā, alternatīvais dienests.
