Resursu centrs sievietēm "Marta", uzskata, ka prostitūcijas ierobežošanas noteikumi pārkāpj cilvēktiesības un ir atceļami pilnībā. Tādēļ šodien uz diskusiju pulcējās atbildīgās amatpersonas un eksperti, lai pārrunātu nepieciešamos grozījumus. Centra juriste Izita Kļaviņa skaidro, ka pamatproblēma ir veselības kartes, kuru izsniegšana faktiski ir vērsta uz prostitūtu uzskaiti, un tas ir pretrunā ar ANO konvenciju.
„Mūsu ieskatā šie Ministru kabineta noteikumi ir vispār atceļami. Starptautiskie tiesību akti nosaka, ka nedrīkst pieļaut situāciju, ka pieprasa prostitūcijā iesaistītajām personām kādu īpašu regulējumu, reģistrāciju uzrādīšanu un uzlikt par pienākumu doties kaut kur,” saka Kļaviņa.
Organizācijas pārstāve Annele Tetere vēl papildina, ka valstij šo prostitūcijas ierobežošanas noteikumu vietā būtu jādomā par Ziemeļvalstu modeli, vēršoties pret tiem, kas pakalpojumu pērk:
„Tā attieksme ir ļoti duāla un liekulīga, jo tās sievietes, kas vēršas „Martas centrā”, lielākoties ir ielu prostitūcijā nonākušās, kuras ir visneaizsargātākās, cieš visvairāk no vardarbības un, kā viņas pašas mums liecina, ka, piemēram, policija izmanto šīs kartes tikai kā vienīgo represīvo instrumentu pret viņām”.
Kartēm neesot arī praktiskas nozīmes, jo
šobrīd nav arī nekādu datu par to, cik personas reāli izmanto prostitūtu veselības kartes. Veselības ministrijai ir informācija tikai par to, cik karšu Nacionālais veselības dienests izsniedzis ārstniecības iestādēm - pērn 60, bet šogad neesot izsniegta neviena.
„Mēs piekrītam, ka tādā veidā kā šobrīd šīs kartes pastāv - ka tas ir reģistrēts dokuments, ka to kontrole policija - tas nav efektīvi no sabiedrības veselības viedokļa, tas neaizsargā. Kartēm pat savā ziņā ir negatīvā puse, jo tās var radīt maldīgu iespaidu pakalpojuma pircējiem, ka viss ir kārtībā, ka sava veselība nav jāaizsargā,” piebalso ministrijas sabiedrības veselības departamenta pārstāve Jana Feldmane.
Policijai no apkarošanas viedokļa šāda karte neesot nepieciešama. Taču Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktors Dimitrijs Trofimovs piebilst, ja šo karti atceļ, tiek zaudēta administratīvā barjera, kas šobrīd personas attur no prostitūcijas uzsākšanas, proti, prostitūtas, kas sodītas par kartes neesamību, vairs nenonāk policijas redzes lokā.
„Ne Valsts policija, ne iestāde, kas izsniedz kartes, uzskaita datus par personām. Veselības ministrijas padotībā esošā iestāde uzskaita pašas kartes nevis personas, kurām izsniedz. Līdz ar to mēs noraidām pārmetumus par to, ka valsts pārkāpj kādas starptautiskās saistības attiecībā uz kaut kādu personu uzskaiti.”
Savukārt bargāki ierobežojumi prostitūcijas pakalpojumu pircējiem radītu sarežģījumus policijai. Trofimovs norāda, ka Skandināvijas valstīs policijai tam piešķir milzu līdzekļus, lai seksuālo pakalpojumu izmantotājs izietu kādas programmas un celtu izpratni par problēmu.
