Trešdien gandrīz divu stundu garumā Saeimas komisijā pārskatīti tie ministrijām dotie uzdevumi pēc labdarības maratona “Dod pieci!” un to izpilde, kas pievērsa uzmanību vides pieejamībai cilvēkiem ar redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem. Sabiedrisko mediju rīkotajā labdarības maratonā “Dod pieci!” ne vien savāca rekordlielu naudas summu cilvēku ar invaliditāti ikdienas uzlabošanai, bet arī aktualizēja tās daudzās problēmas, ar kurām saskaras cilvēki ar invaliditāti.
Ekonomikas ministrijā (EM) atzina, lai gan uz papīra būvniecībā viss ir kārtībā, dzīvē tomēr novērotas atkāpes un nepilnības.
EM Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane norādīja: “Tas, ko mēs plānojam darīt, ir pastiprināt būvspeciālistu atbildību par šiem jautājumiem un paredzēt smagākus sodus par vides pieejamības prasību neievērošanu, lai viņi atbildētu ar savu profesionālo darbību un savu sertifikātu.''
Infrastruktūra jāuzlabo arī skolās, kultūrvietās un sabiedriskajā transportā. Attiecībā uz pārvietošanos sola līdz nākamajam gadam modernizēt visas dzelzceļa stacijas. Sola arī pārvadājumus autobusos cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī autoostas nākotnē varētu nodrošināt pavadoni, kas palīdzētu cilvēkam izkāpt un iekāpt autobusā.
“Neapšaubāmi vēl daudz kas darāms ne tikai fiziskās infrastruktūras uzlabošanai, bet arī sabiedrības iekļaušanai, lai sabiedrība pati būtu arī atvērtāka un atbalstošāka dažādu cilvēku grupām,” atzīmēja SIA “Autotransporta direkcija” valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.
Trūkst konkrētības, formāli ir labi, bet praksē tālu no tā –
noklausoties ministriju un to padotības iestāžu pārstāvju aptuveni pusotras stundas garumā sniegtās atskaites, secināja vairāku atbildīgo NVO pārstāvji un vēstules autori.
Apvienības “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis atzina: “Klausoties ministriju pārstāvjus, liekas, ka valstī viss ir kārtībā. Nu paskatāmies, kā tad cilvēks reāli jūtas. Nevis, vai mums normatīvi ir kārtībā, vai viss ir pareizi. Vai tam cilvēkam ir laiks dzīvot, vai tomēr ārkārtīgi daudz laika tiek patērēts, lai viņš tiešām izcīnītu šīs lietas.”
Tas ir sistemātiski jāsakārto. Tāpat kā jārod finansējums dažādu tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanai, uzskata NVO.
“Ziedot.lv” Sociālās palīdzības programmas vadītāja Baiba Drone skaidroja: “Mūsu lielākā sāpe ir finansējums. Mēs jau teju 20 gadus vācam ziedojumus iedzīvotājiem dažādiem palīglīdzekļiem, un šis naudas jautājums vēl joprojām ir ļoti sāpīgs. Cilvēka līdzmaksājums par ortozēm, par ratiņkrēslu, par mājokļa pielāgošanu ir ļoti, ļoti neadekvāti augsts.”
Pie uzdoto uzdevumu izpildes Saeimas komisija sola atgriezties vēlreiz, lai jau skaidrotu, kas ticis izpildīts, bet kas ne.
KONTEKSTS:
Labdarības maratona "Dod pieci! 2021" zziedojumu apjoms, lai veidotu pilnvērtīgāku to cilvēku ikdienu, kas saskārušies ar redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem, sasniedza 470 078 eiro. Šī ir lielākā saziedotā summa labdarības maratona "Dod pieci!" vēsturē.
Labklājības ministrijas publicētie dati liecina, ka Latvijā ar invaliditāti sadzīvo katrs desmitais jeb vairāk nekā 203 tūkstoši cilvēku, tostarp vismaz 36 tūkstošiem ir ierobežotas pārvietošanās spējas, gandrīz trīs tūkstošiem ir dzirdes traucējumi un vairāk nekā 10 tūkstošiem – redzes traucējumi. Speciālisti norāda – patiesais skaits ir vēl lielāks. Piemēram, Latvijas vājdzirdīgo atbalsta asociācija "Sadzirdi.lv" uzsver, ka dzirdes traucējumi ir vismaz desmit reizes vairāk cilvēkiem. Ar funkcionāliem traucējumiem var saskarties ikviens, to skaitā arī seniori.
