To paredz otrdien, 1. decembrī, valdībā apstiprinātais informatīvais ziņojums „Par atbalstu biedrībām un nodibinājumiem Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku mazināšanai”, liecina Kultūras ministrijas informācija.
Programmu īstenos Sabiedrības integrācijas fonds, atklāta projektu konkursā piešķirot finansējumu NVO projektu īstenošanai līdz 2021. gada 30. jūnijam.
Konkursa pieteikumus vērtēs vairākos aspektos, būtiskākie no tiem:
- vai NVO darbība papildina pašvaldības vai valsts pakalpojuma sniegšanu Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai;
- vai NVO nodrošina sabiedrībai nepieciešamu pakalpojumu, ko valsts un pašvaldības nenodrošina vai nodrošina nepietiekamā apmērā, Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai;
- vai NVO darbībā iepriekš nav konstatēta neētiska rīcība, vai savā darbībā tā ievēro demokrātijas un labas pārvaldības pamatprincipus;
- vai NVO ir caurskatāma un atklāta darbība un pārvaldes struktūra.
Atbalsts netiek plānots tādām NVO, kas vēl tikai plāno uzsākt iniciatīvas vai darbības Covid-19 krīzes negatīvo seku mazināšanā vai NVO, kurām atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
Ministrija norāda, ka NVO nodrošina būtiskus pakalpojumus sabiedrības vajadzību risināšanai: brīvprātīgo koordinēšanu, sabiedrības informēšanu un izglītošanu, sniedz sociālos pakalpojumus u.c., tāpēc Covid-19 radīto seku mazināšanai jāatbalsta tās NVO, kas nodrošina pakalpojumu sniegšanu sabiedrībai.
NVO ir norādījušas uz vairākiem Covid-19 pandēmijas negatīvas ietekmes aspektiem, tādiem kā pakalpojumu pārtraukums vai nepieejamība specifiskām mērķa grupām, nevalstiskā sektora nodarbināto personu dīkstāve vai nodarbināto skaita samazināšana, projektu īstenošanas apturēšana, deleģējuma vai līdzdarbības līgumu saistību neizpilde, plānoto saimnieciskās darbības ienākumu būtisks samazinājums u.c.
Paredzams, ka Covid-19 krīzes finansiāla ietekme skars aptuveni pusi no Latvijā reģistrētajām NVO, it īpaši sabiedriskā labuma organizācijas, informēja ministrija.
Sabiedriskā labuma darbība ir vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sporta atbalstīšanu, vides aizsardzību, palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu, sociālās labklājības celšanu.
Tādēļ NVO atbalsta mērķis ir piešķirt finansējumu NVO darbībai, tostarp tādām aktivitātēm, kas īstenotas papildus valsts un pašvaldību institūciju darbam, lai mazinātu Covid-19 krīzes radītās sekas visos Latvijas reģionos.
KONTEKSTS:
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš 29. novembrī, uzrunājot sabiedrību par Covid-19 izplatības situāciju Latvijā, paziņoja, ka rosinās pagarināt ārkārtas situāciju. Pašlaik ārkārtējā situācija ir izsludināta no 9. novembra līdz 6. decembrim, tās laikā noteikti jauni stingrāki ierobežojumi.
Latvijas uzņēmējiem pašreizējās ārkārtējās situācijas laikā ir trīs atbalsta veidi – dīkstāves pabalsti, subsidētas darbavietas un vienreizējā subsīdija apgrozāmajiem līdzekļiem.
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai, un situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība pastiprināja drošības pasākumus, taču saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt.
