Covid-19 krīzes pārvarēšanai veselības aprūpes jomā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem atvēlēts krietni virs 50 miljoniem eiro. Iegādāti ventilējamie aparāti, individuālie aizsardzības līdzekļi, segti to transportēšanas izdevumi. Tāpat mediķi, kuri no marta strādājuši ar inficētajiem pacientiem, saņems piemaksas.
Veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par”) norādīja, ka šobrīd notiek darbs pie papildu atalgojuma izmaksas: “Krīzes piemaksas saņem tie mediķi, kuri jau no marta strādājuši tieši ar inficētajiem pacientiem. Tur ir arī laboratorijas darbinieki, farmaceiti. Šīs piemaksas kāds varbūt jau ir saņēmis kopā ar marta atalgojumu, bet (..) mediķi visdrīzāk to saņem vai nu atsevišķā maksājumā, vai kopā ar aprīļa algu. Šī piemaksa pagaidām tiek attiecināta uz trīs mēnešiem – marts, aprīlis, maijs.”
14,1 miljons eiro atvēlēts universitāšu slimnīcām – jaudu palielināšanai, piemēram, ja jāizvērš vairāk gultu slimniekiem, ja jāpalielina pacientu novērošanas jauda vai jānodrošina skābekļa mērītāji.
Tāpat Viņķele informēja, ka ministrija uztur kontaktu ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par iespējām šos iepirkumus, kas tiek plānoti ārkārtas apstākļos, veikt, iespējami samazinot krāpniecības riskus. Tāpat caurspīdīguma veicināšanai tiks publiskoti lielo slimnīcu iepirkumi, kur par atsevišķu iekārtu iepirkšanas nepieciešamību diskusijas izcēlās arī Saeimas komisijas sēdē trešdien, 15. aprīlī.
Tikmēr Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktors Edgars Labsvīrs norādīja, ka
NVD lielu darbu iegulda tajā, lai netiktu iepirkti vēlāk nederīgi un prasībām neatbilstoši palīglīdzekļi.
“Tika izstrādāti arī piedāvājumi no Turcijas, Indijas, Krievijas, Baltkrievijas. Pamatā visi piedāvājumi no Eiropas bija tā pati Ķīna, tikai ar starpnieku Eiropas valstī. Vienīgā iespēja kaut ko pasūtīt – cilvēks fiziski Ķīnā, kurš aizskaita priekšapmaksu un stāv, fiziski sargā to kravu, lai to nepārtver kāds cits,” pastāstīja Labsvīrs.
NVD vadītājs atklāja, ka absolūtam vairākumam piedāvājumu sertifikāti ir viltoti. “Komersants, ražotājs labākajā gadījumā pieliek hieroglifos rakstītu testa atskaiti un deklarē, ka šī ierīce atbilst konkrētu standartu prasībām,” viņš stāstīja.
Sejas maskas pārbaudītas Rīgas Stradiņa universitātes laboratorijā un Tuberkulozes un plaušu slimību centrā. Nacionālā veselības dienesta direktors uzsvēra, ka Latvijā diemžēl nav nevienas autorizētas laboratorijas, kurās pārbaudīt aizsarglīdzekļu kvalitāti pilnīgi droši. Tajā pašā laikā viņš norādīja, ka nepastāv pamata šaubīties par piegādāto aizsarglīdzekļu kvalitāti.
KONTEKSTS:
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Vīrusa izplatības ierobežošanai 12. martā nolemts Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju, kuru 7. aprīlī nolemts pagarināt vēl par mēnesi – līdz 12. maijam. Ārkārtējās situācijas laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tostarp attiecībā uz pulcēšanos.
Aprīļa sākumā Latvijas Radio vēstīja, ka Latvijā vairāk nekā 50 veselības aprūpes darbinieki jau ir saslimuši. Biežāk minētais infekcijas avots ir pacienti, kuri melo par savu veselības stāvokli un kontaktiem ar slimajiem.
