Viņa sacīja, ka kopumā NVA ir reģistrējušies 12 bēgļi. Viens no tiem jau strādā, četri tuvākajās dienās kārtos eksāmenu latviešu valodā, bet vēl seši valodu apgūst. Vēl viens cilvēks gaida rindā uz sabiedriskajiem darbiem.
Kalvāne atzina, ka bēgļu skaits, ar kuriem aģentūra sadarbojas, nav liels. Taču, lai cilvēki spētu būt konkurētspējīgi Latvijas darba tirgū, viņiem ir jāiemācās latviešu valoda.
Bēgļi arī esot iepazīstināti ar darba iespējām Latvijā, piemēram, ar iespēju strādāt kādā šūšanas uzņēmumā.
Latvijas valodas aģentūras pārstāve Ērika Pičukāne Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" attiecībā uz bēgļu attieksmi un vēlmi mācīties latviešu valodu izšķīra divu veidu cilvēkus. Ir "optimisma stāsti", kas vairāk attiecas uz pārvietotajiem bēgļiem no Itālijas un Grieķijas. Gan viņa, gan organizācijas "Patvērums - Droša māja" vadītāja Sandra Zalcmane atzina, ka šiem cilvēkiem ir ļoti augsta motivācija mācīties latviešu valodu. Savukārt tie, kuri Latvijā nokļuvuši pašiem negribot vai negaidot, kā atzina Pičukāne, motivācija nav tik spēcīga - pat tad, ja viņi mācās, ir jūtams, ka viņi gribētu doties tālāk. Tāpat šādu cilvēku vidū mēdz būt analfabēti, ar kuriem ir grūtāk strādāt.
Zalcmane piebilda, ka bēgļu integrācija izpaužas ne tikai kā valodas mācīšanās, bet arī darba atrašana un iegūšana. Tieši tad arī var būt jaunas grūtības, jo bēgļiem jāsāk ikdienā sastapties ar tām pašām sociālekonomiskajām un sociālajām problēmām, piemēram, bērna pierakstīšana rindā bērnudārzā, ar kādām ir jāsaskaras visiem pārējiem Latvijas iedzīvotājiem.
Ziņots, ka pēdējos mēnešos Latvijā ir ieradušies bēgļi no Sīrijas un Eritrejas, kuri iepriekš dzīvoja Itālijas vai Grieķijas bēgļu nometnēs.
