„Lai gan mana ome vienmēr ir mani mācījusi optimismam, pašlaik viņš sarūk līdz nullei. Vai tiešām mēs to esam pelnījuši? Tagad ir jau par tālu, ja medikamenti jau somās sāk salt, tad tālāk nav kur. Es atbalstu veselības ministru simtprocentīgi, un finanšu ministru Reira kungu aicinu vienu nakti izbaudīt ātrās palīdzības nakts brauciena burvību!” savā profilā ierakstīja Rafaels Ciekurs, publicējot ar attēlus:
Ciekurs, kurš dienestā strādāja jau trīs gadus, Latvijas Radio raidījumam „Pēcpusdiena” atzina, ka katrā darbā ir sava garoziņa, ar kuru jāsaskaras un grūtības jāpārvar, bet publicētie attēli ir apkopojums no dienesta darbiniekiem par bēdīgāko situāciju.
Automašīnas ir tādas, kādas ir, karstumā spēkrati ātri uzkarst, darba apstākļi nav tādi, kādiem jābūt, stāstīja Ciekurs. Pēdējais piliens, kas lika publicēt attēlus un sūdzības sociālajos tīklos, bija tas, ka Finanšu ministrija kritizēja veselības ministru par vēlmi automašīnas pirkt līzingā, nevis pirkt ārpakalpojumu no privātā uzņēmuma.
Ciekurs skaidroja, ka, „ātrajai palīdzībai” pērkot automašīnas, dienesta vadība būtu atbildīga par to, lai mašīnas būtu piemērotas darbam, tad vadība būtu pilnībā atbildīgi par to.
Ciekurs arī stāstīja, ka darbinieki vadībai par automašīnu stāvokli sūdzējās jau labu laiku, piemēram, bija gadījums, kad brigāde saindējās ar izplūdes gāzēm automašīnā.
NPMD pārstāve Ilze Bukša Latvijas Radio raidījumam „Pēcpusdiena” stāstīja, ka „ātrās palīdzības” transports ir specifisks, tas brauc 23 stundas diennaktī, bet darbiniekiem, ja viņi redz tehniskās problēmas, ir jāziņo vadībai, un ārpakalpojuma sniedzējam jānodrošina mašīnas maiņa 40 minūšu laikā. Kāpēc šī sistēma nestrādā, NMPD cer noskaidrot pārbaudē.
Savukārt Ciekurs uz to iebilda – ja mediķi būs burta kalpi un nekāps šajā mašīnā, tad cietējs būs cilvēks, kurš gaida mediķu palīdzību.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktors Armands Ploriņš jau uzdevis Rīgas reģionālā centra vadībai nekavējoties veikt pārbaudi par sociālajos tīklos publicēto informāciju saistībā ar iespējamām operatīvo transportlīdzekļu tehniskajām problēmām Rīgas reģionā, kā arī veikt visu ikdienā izmantojamo brigāžu mašīnu ārpuskārtas pārbaudes, informēja dienests.
NMP dienestā ir noteikta kārtība, kā gan brigādes, gan citas iesaistītas struktūrvienību rīkojas, ja dežūras laikā operatīvajam transportlīdzeklim tiek konstatētas kādas tehniskas problēmas, tāpat arī procesu, kā notiek transportlīdzekļu nomaiņa avārijas vai tehnisku problēmu gadījumos.
NMP dienesta Rīgas reģionālā centra 76 brigādēm operatīvos transportlīdzekļus un šoferu pakalpojumus nodrošina AS „Rīgas sanitārā transporta autobāze”. Pakalpojuma sniedzējam jānodrošina, ka transportlīdzekļi atbilst līgumā noteiktajām prasībām un būtu tehniskā kārtībā, norāda dienests.
Līguma nosacījumu izpildi ikdienā pārrauga Rīgas reģionālais centrs, kurš nepieciešamības gadījumā (piemēram, ja brigādes auto avarē vai mašīnai konstatē kādas tehniskas problēmas) pakalpojuma sniedzējam pieprasa operatīvi (40 minūšu laikā) nomainīt auto.
Uzsāktās pārbaudes mērķis ir veikt visu Rīgas reģionā izsaukumos izmantojamo transportlīdzekļu ārpuskārtas pārbaudes un nodrošināt, lai mediķiem tiktu nodrošinātas darba pienākumu veikšanai un palīdzības sniegšanai atbilstošas mašīnas.
Jau ziņots, ka decembrī izsludināts jauns konkurss par 40 jaunu operatīvo NMPD transportlīdzekļu iegādi finanšu līzingā, lai gan valdība vēl nav izšķīrusies par iepriekšējā konkursa pārtraukšanu, kurā bija iecerēts "ātrās palīdzības" auto piegādāt ārpakalpojumā.
Vēl iepriekšējā valdība augusta beigās nolēma, ka NMPD arī nākamos septiņus gadus «ātrās palīdzības» un šoferu pakalpojumi Rīgai jāgādā ārpakalpojumā. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests uzreiz septembrī izsludināja iepirkumu, 52,5 miljonu eiro vērtā septiņgades līguma pretendentiem liekot pieteikties lielā steigā – līdz 13.oktobrim. Tomēr konkursā iejaucās Iepirkuma uzraugi.
Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) vēlāk rosināja neturpināt ārpakalpojuma iepirkumu, bet NMPD pašiem iegādāt transportlīdzekļus. Arī Saeimas revīzijas komisija vienprātīgi lēma, ka aicinās Ministru kabinetu mainīt domas un akceptēt Veselības ministrijas ierosinājumu 52 miljonu eiro vērto konkursu par ārpakalpojumu pārtraukt.
